Līdz 2015. gadam izstrādās iespēju īpašniekam pašam noteikt aizliegumu citiem deklarēties īpašumā
Līdz 2015.gada 1.janvārim plāno izstrādāt un ieviest elektronisko pakalpojumu "Aizliegums deklarēt dzīvesvietu vai reģistrēt uzņēmumu manā īpašumā".
Šis pakalpojums jāizstrādā kopīgi Iekšlietu, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām. Izveidojot šādu e-pakalpojumu, būs jāizveido arī informācijas sistēmu saskarnes, lai iestādēm, kas veic dzīvesvietas deklarēšanu un uzņēmumu reģistrāciju, būtu iespējams automātiski pārbaudīt adreses reģistrācijas atļaujas statusu.
Iekšlietu ministrija skaidro, ka īpašniekiem šis elektroniskais pakalpojums nodrošinātu iespēju Valsts adrešu reģistrā aizliegt vai atļaut deklarēt dzīvesvietu vai uzņēmumu sava īpašuma adresē. Aizlieguma gadījumā kāda cita persona savu dzīvesvietu vai uzņēmumu varētu deklarēt konkrētajā adresē tikai tādā gadījumā, ja tai būtu dokumentāri pierādījumi, no kuriem varētu secināt, ka šai personai ir konkrētā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības.
Patlaban Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic - lai deklarētu dzīvesvietu, dzīvesvietas deklarācijā ir jānorāda tiesiskais pamats tajā dzīvot. Tomēr ir secināts, ka trūkst stingru kontroles mehānismu, kā noteikt, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot konkrētajā dzīvesvietā. Tāpat arī nav paredzēta ātra un efektīva procedūra, kādā novērst īpašnieku tiesību aizskārumu, ja persona nekustamajā īpašumā deklarējusi dzīvesvietu bez tiesiska pamata. Iekšlietu ministrija uzskata, ka patlaban ir nepilnības saistībā ar šo ziņu anulēšanu, jo process par ziņu anulēšanu ir samērā ilgs - lai gan tam jānotiek mēneša laikā, praksē bieži vien tas ir ilgāks.
Piemēram, pašvaldības, pārbaudot ziņas, personai, kura ir deklarēta attiecīgajā īpašumā, nosūta aicinājumu sniegt viedokli par iespējamo ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu. Praksē pašvaldības bieži nepamatoti gaida viena mēneša termiņu, kurā pasta nodaļa glabā sūtījumu un pēc šī termiņa beigšanās nosūta sūtījumu atpakaļ sūtītājam. Bet ministrija ierosina, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, savukārt dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/87785-lidz-2015-gadam-izstradas-iespeju-ipasniekam-pasam-noteikt-aizliegumu-citiem-deklareties-ipasuma.htm
