Lauku uzņēmēji: «Šķūnīšu nodoklis» var būt pēdējais piliens
Jānis Rancāns, 2011. gada 21. decembris
Plānotais nodoklis par saimniecības ēkām, kas tautā ticis nodēvēts par šķūnīšu nodokli, var kļūt par vienu no pēdējiem pilieniem jau smagajā lauku iedzīvotāju, īpaši uzņēmēju dzīvē, uzskata lauku uzņēmēji.
Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneri, vietējie uzņēmēji, daudziem no kuriem arī pašiem pieder ne tikai veikali, bet arī ražotnes un zemnieku saimniecības, norāda, ka šis nodoklis ir sasteigts, bet tā iekasēšana un kontrole – nepārdomata un sarežģīti realizējama.
«Tiekam spiesti kā skrūvspīlēs, izeju neredzam, kļūst arvien grūtāk, strādājam vēl tikai tāpēc, lai vispār dzīvei būtu jēga, lai kaut ko darītu, bet – cik ilgi tas vēl turpināsies?» retoriski jautā reģionu uzņēmēji, jauno nodokli dēvējot par absurdu. Nodoklis būšot papildu slogs arī patērētājiem, kuru pirktspēja turpina arvien mazināties.
Nodoklim plānots piemērot tādu pašu likmi kā dzīvojamām mājām – 0,2 līdz 0,6 procentu apmērā no īpašumu kadastrālās vērtības. Plānots, ka nodoklis tiks ieviests jau no 1. janvāra.
«Mēs jau tagad plānojam laukos vienu no saviem veikaliem taisīt ciet, jo nav, kas iepērkas. Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, un te pat nav runa par peļņu, strādājam ar mīnusiem. Par zemi jau maksāju ļoti lielu summu. Mums ir daudz saimniecības ēku – tātad nu vēl par šķūņiem krietni maksāsim. Mēs esam kā spīlēs, nodokļi, maksājumi žņaudz arvien trakāk, un drīz motivācijas vairs nebūs nekādas,» saka SIA Muižkalniņi īpašniece Ginta Vītoliņa.
Līdzīgu uzskatu pauž arī Ilūkstes novada Dvietes pagasta saimnieks Guntis Laurinovičs, zemnieku saimniecības, govju fermas un trīs veikalu īpašnieks. « Konkurences un zemās pirktspējas dēļ cenas produktiem nav nekādu iespēju pacelt, lai «nolīdzinātu» šo nodokli,»saka G. Laurinovičs.
Savukārt zemnieku saimniecības un divu kooperācijas AIBE veikalu īpašniece Ineta Kalnmale no Mežotnes pagasta Bauskas novadā pauž neizpratni, ka jāmaksā nodoklis par to, kas celts pašu rokām uz pašu zemes.
«Ja tā naudiņa aizietu vietējai pašvaldībai kādām sociālām vajadzībām, tad es vēl būtu ar mieru, bet šobrīd šo ideju vērtēju negatīvi, turklāt esmu skeptiska par tās praktisko realizāciju – vai tikai jezga un izdevumi nebūs lielāki par ienākumiem?» uzsver I. Kalnmale.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/lauku-uznemeji-skunisu-nodoklis-var-but-pedejais-piliens-249910
