Latvijas pludmales ar tīrību lepoties nevar
Noslēgusies sabiedriskās kampaņas Mana jūra 30 dienu ekspedīcija. Tās dalībnieki kājām mēroja vairāk nekā 500 kilometru gar Baltijas jūras Latvijas piekrasti un secināja, ka nav ne metra Latvijas liedagā, kur nemētātos atkritumi.
«Cerējām, ka mūsu liedags ir tīrāks nekā citviet pasaulē, taču nākas atzīt, ka tā nav. Kopš 2008. gada, kad bija apkopoti pēdējie dati par piekrastes piesārņojumu, situācija nav vis uzlabojusies, bet pasliktinājusies,» par kampaņas rezultātiem teic Manas jūras vadītājs Jānis Ulme, piebilstot, ka vēl jau gan dati jāizanalizē un jāsalīdzina ar starptautiskajiem datiem, taču skaidrs, ka mums vēl daudz kas darāms, lai piekrasti varētu dēvēt par tīru. Viņš atgādina, ka kampaņa norisinās starptautiska vides projekta Marlin ietvaros, lai noskaidrotu piesārņojuma līmeni Baltijas jūras piekrastē.
Veicot vairāk nekā 30 piekrastes piesārņojošo atkritumu monitoringu dažādās Latvijas peldvietās, atklājies, ka vidējais atkritumu skaits uz 100 metriem Latvijas pludmales garumā ir 154 vienības. «Diemžēl tas nozīmē, ka nav ne metra Latvijas liedaga, kur nemētātos kāds cilvēka radīts un atstāts atkritums. Ko tikai tur nevar atrast: riepas, matu sprādzes, pudeles, matračus, televizorus un pat ledusskapjus! Šokējošs ir arī plastmasas drazu īpatsvars pludmalēs, pārsniedzot vairāk nekā pusi no kopējā piesārņojošo vielu daudzuma,» atzīst J. Ulme. Ekspedīcijas laikā nācies konstatēt, ka pat labiekārtotu pludmaļu un atpūtas vietu tuvumā atkritumu joprojām ir daudz. Dzintaru pludmalei, kurai ir piešķirts kvalitātes sertifikāts – Zilais karogs, tas pat tika uz laiku apturēts, lai Jūrmalas pašvaldība novērstu atklātos trūkumus.
Piesārņojumu rada gan iedzīvotāji, gan tūristi, gan arī jūrnieki, bet kampaņas dalībnieki ir pārliecināti, ka arī pašvaldības situāciju var uzlabot. Vietvaras gan žēlojas, ka nav taisnīgi, ka tām jākopj teritorija, kas pieder valstij, – to vismaz varētu nodot pašvaldībām valdījumā. «Gadā pludmales sakopšanai iztērējam apmēram 15 000 latu – degvielai, strādnieku algām, atkritumu apsaimniekotājiem,» sūrojās Engures novada mērs Gundars Važa, kurš iebilst pret kampaņas organizatoru novērojumu, ka viņa vadītās pašvaldības pludmale bijusi viena no netīrākajām. Liedags tiekot ik pēc nedēļas nogales satīrīts – nākoties kopt vai divas dienas, kamēr pēc brīvdienām atstātos atkritumu kalnus savācot. Kampaņas dalībnieki noteikti pludmalē bijuši brīvdienās, tāpēc arī tāds secinājums. Vajadzējis gan savulaik piedalīties novadu rīkotajā akcijā, kurā tika aicināts nekopt pludmales – tad gan redzētu, kas būtu bijis.
J. Ulme gan atgādina, ka visas piekrastes pašvaldības savās mājaslapās un tūrisma ceļvežos aicina apmeklēt jūru un baudīt tās labumus. Tad nu kaut kas jādod tai pretī. Lai pamācoties no lielas daļas to privātīpašnieku, kam ir kāds atpūtas objekts jūras malā – kā tie apsaimnieko savu nogabalu un dažkārt pat ārpus tā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/76754-latvijas-pludmales-ar-tiribu-lepoties-nevar.htm
