Latvijas Avīze: Pirmie namu atjaunotāji uzkrāj vērtīgu pieredzi
Pagājušā gada laikā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts naudas atbalstu Latvijā atjaunoti 46 daudzdzīvokļu name. Dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji, kuriem pērn izdevies īstenot šos projektus, atzīst, ka uzkrājuši labu pieredzi, kas varētu noderēt arī citiem, kuri gribētu savest kārtībā savus namus un ietaupīt izdevumus.
Alūksnes dzīvokļu īpašnieku biedrības "Dārza 19" valdes locekle Sanita Adlere un Liepājas dzīvokļu īpašnieku biedrības "Lauku 56" valdes priekšsēdētājs Arnis Roze uzskata, ka pirmais šķērslis projekta īstenošanā – pārliecināt dzīvokļu īpašniekus par šāda pasākuma nepieciešamību un vienoties par nepieciešamajiem būvdarbiem, izmantojamajiem būvmateriāliem un finanšu saistībām. Ja tas izdodas, tad, viņuprāt, puse darba jau ir paveikta. Protams, jārēķinās ar papīru kalniem un laiku, lai tiem "izgrauztos" cauri.
Sanitai Adlerei vēl šķiet, ka otrs šķērslis ir valsts iestāžu pārlieku gausā darbošanās. Katrs dokuments nezin kāpēc tiek cilāts un pētīts mēnešiem ilgi. Viņasprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc šķietami vilinošajiem finanšu atbalsta piedāvājumiem nav tik lielas atsaucības, kā cerēts, – ēku atjaunošana Latvijā pagaidām norit gausi un no ERAF piedāvātajiem miljoniem nav iztērēta pat puse. Pērn atjaunoto daudzdzīvokļu namu gan ir aptuveni desmit reižu vairāk nekā bija 2009. gadā. Arī projektu pieteikumu skaits dubultojies. Tomēr namu tūkstošu fonā ap pussimt atjaunoto pagaidām ir gaužām maz.
Rēzeknes dzīvokļu īpašnieku biedrības "Zaļie nami" valdes priekšsēdētājs Juris Romaņenko domā, ka iedzīvotājiem pietrūkst labu piemēru, kas viņus iedrošinātu rīkoties. Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 52, trīsstāvu nams ar 11 dzīvokļiem pagaidām ir vienīgais ar ERAF atbalstu atjaunotais Latgalē. Agrāk, kad šāda finanšu atbalsta vēl nebija, iedzīvotājiem būvniecības izdevumu segšanai ievērojami pieauga apsaimniekošanas izdevumi. "Redzot tikai sadārdzinājumu, cilvēki netic, ka pēc tam par apkuri būs jāmaksā mazāk," viņš piebilst.
Kā atklāj dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji, šādu projektu īstenošanā jārēķinās ar risku. Tā kā visbiežāk iedzīvotājiem pašiem nav brīvas naudas uzkrājumu, atjaunošanai nepieciešamā summa jāaizņemas bankā. Bet solītā puse no Eiropas naudas tiek atmaksāta tikai pēc būvdarbu beigām.
Alūksniete Sanita Adlere stāsta, ka Dārza ielas 19. nama atjaunošanai vajadzīgo naudas summu – 73 152 latus – dzīvokļu īpašnieku biedrība "Dārza 19" aizņēmās SEB bankā ar atmaksas termiņu – 15 gadi. Par šo naudu veikta nama fasādes, bēniņu, pagraba un cokolstāva sienu siltināšana, nomainīti logi dzīvokļos un kāpņu telpās, durvis koplietošanas telpās, atjaunota siltumizolācija visām apkures un karstā ūdens caurulēm, nomainīti vecie apkures radiatori, visiem jaunajiem radiatoriem uzstādīti termoregulatori.
Pirms renovācijas Alūksnē namu apsaimniekojis pašvaldības uzņēmums, prasot 30 santīmus par kvadrātmetru mēnesī. Iesniedzot pieteikumu, iedzīvotāji nolēmuši, ka izdevumu taupīšanas nolūkā namā saimniekos paši, nealgojot sētnieku, zāles pļāvēju un citus. Turpmāk apsaimniekošanas naudu biedrība vairs nevāca mājas uzturēšanai, bet novirzīja bankai kā kredīta maksājumu. "Kamēr vēl neesam saņēmuši solīto ERAF naudu, bankas kredīta dzēšanai maksājam 40 santīmus par kvadrātmetru. Tiklīdz to saņemsim, mēneša maksājumi bankai samazināsies līdz 30 santīmiem par kvadrātmetru," skaidro S. Adlere. Liepājā Lauku ielas 56. nama iedzīvotāji piekrita aizņemties SEB bankā 75 000 latu kredītu ar 15 gadu maksājuma termiņu. Kredīta atmaksāšanai apsaimniekošanas mēneša izdevumi pašlaik pieauguši no 30 līdz 50 santīmiem par kvadrātmetru. To pašu ceļu gājusi arī dzīvokļu īpašnieku biedrība "Zaļie nami" Rēzeknē, SEB bankā aizņemoties 30 000 latu. Tās valdes priekšsēdētājs Juris Romaņenko stāsta, ka pēc aizņēmuma apsaimniekošanas mēneša maksa Atbrīvošanas alejas 52. nama iedzīvotājiem pieaugusi no 25 līdz 40 santīmiem par kvadrātmetru. Sanita Adlere atzīst, ka nama atjaunošanas procedūrās viņai noderējusi pieredze dažādu pilsētas labiekārtošanas projektu īstenošanā. Arnim Rozem savukārt palīdzējusi sešos gados uzkrātā pieredze celtniecībā. Pēc Sanitas Adleres domām, liela nozīme ir būvdarbu uzraudzībai, tāpēc šādu projektu īstenošanā pirmām kārtām jāatrod uzticams būvuzraugs. Tāpat lieti noder labi padomdevēji, piemēram, būvmateriālu un celtnieku izvēlē.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=02.02.2011
