Labāk domāt ar savu galvu
Labāk domāt ar savu galvu
Romāns Golubevs
15.03.2010
Mūsu valsts politiskajā ķēķī atkal ir sākusies kņada ap imigrācijas likuma labojumiem. Pēc tam, kad dažas labā spārna partijas bija paudušas savu neapmierinātību, prezidents Valdis Zatlers nosūtīja dokumentu Saeimai otrreizējai izskatīšanai.
Viņu esot samulsinājis ierosinājums piešķirt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem ārzemniekiem, kas mūsu valstī ir nopirkuši nekustamo īpašumu – ES piedāvātā prakse neesot izplatīta.
Saskaņā ar labojumiem, ko Saeima apstiprināja ar vienkāršu balsu vairākumu, uzturēšanās atļauju no 1. jūlija varēs saņemt ārzemnieki, kam Rīgā, tās apkaimē un valsts nozīmes pilsētās pieder nekustamais īpašums ne mazāk kā 100 000 latu vērtībā, un ne mazāk kā 50 000 latu vērtībā, ja objekts atrodas citos reģionos. Tieši šī nostādne neapmierina valsts prezidentu. Kā teikts Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem adresētajā vēstulē, šāda nostādne izkrīt no ES vispārpieņemtās prakses. Prezidents uzskata, ka ir jāveic šā priekšlikuma izvērsta makroekonomiskā analīze, kā arī jāizanalizē, kā tas ietekmēs valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā. Tikai veicot visaptverošu analīzi, būs iespējams saprast, vai gaidāmie ieguvumi ir samērojami ar papildu izdevumiem, kas būs nepieciešami, lai nodrošinātu likuma funkcionēšanu. Prezidents atzīmēja arī, ka valsts drošības iestādes ir viņu informējušas par riskiem, kas saistīti ar nevēlamu personu iekļūšanu valstī un neskaidras izcelsmes naudas ieplūšanu.
Pēdējais arguments, starp citu, izraisa zināmu neizpratni, jo nekustamā īpašuma iegāde ir tikai iespēja pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Automātiski tā nevienam piešķirta netiks. Un galu galā specdienesti un pārējās valsts institūcijas taču tam arī ir domātas, lai pārbaudītu pretendentu. Ja būs šaubas par viņa pagātni vai naudas izcelsmes tiesiskumu, uzturēšanās atļauja tiks atteikta – ne uz izdomātu ieganstu pamata, bet gan tādēļ, ka ir noskaidrota attiecīga informācija. Ja pārbaudes gaitā atklāsim teroristu vai noziedznieku, pasaules sabiedrība mums par to pateiks tikai paldies!
Runājot par Eiropas Savienībā pieņemto uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību… Pirmkārt, mēs jau atkal kādam skatāmies mutē. Kāpēc gan mēs nevaram īstenot neatkarīgu un mums izdevīgu politiku? Kāpēc salīdzināt pārtikušo Eiropu, kur par krīzi runā tāpēc, ka par to ir jārunā, un nevis tāpēc, ka tā ir asi sajūtama, ar mūsu Latviju, kur ir Eiropā vislielākais iekšzemes kopprodukta kritums!?
Otrkārt, dažādās valstīs investoriem tiek piešķirti visdažādākie atvieglojumi. Lai to uzzinātu, pietiek vien datorā atvērt interneta pārlūku. Kiprā Eiropas Savienības nepilsoņi, iegādājoties nekustamo īpašumu vairāk nekā 300 000 eiro vērtībā, iegūst tiesības uz 180 dienu vīzu. Pēc trim gadiem var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, bet vēl pēc pieciem gadiem – lūgt piešķirt pilsonību.
Spānijā nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek izsniegta daudzkārtēja vīza, kas ļauj uzturēties valstī 90 dienas pusgadā. Uz nākošo gadu šāda vīza tiek pagarināta automātiski, ja joprojām esat nekustamā īpašuma īpašnieks un ja jums ir apdrošināšana.
Francijā nekustamā īpašuma pircējs saņem daudzkārtēju vīzu un pēc tam var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tādas pat tiesības nodrošina investīcijas Francijas ekonomikā 150 000 eiro apmērā, bet, investējot šīs valsts ekonomikā vairāk par miljonu eiro, uz uzturēšanās atļauju var pretendēt jau pēc pusgada.
Bulgārijā ar prieku uzņem ārzemniekus pensionārus. Viņiem ir jābūt nekustamam īpašumam un jānoslēdz līgums par pensijas pārskaitīšanu uz Bulgārijas banku, vai arī jānogulda bankā 2 000 – 3 000 eiro liels depozīta noguldījums. Savukārt tie, kas valsts ekonomikā (tostarp, iegādājoties nekustamo īpašumu) investē vairāk nekā miljonu levu (apmēram 50 000 eiro) var uzreiz pretendēt ne tikai uz pagaidu termiņuzturēšanās atļauju, bet arī uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Turcijā ārzemnieks, kas nopircis nekustamo īpašumu, saņem sešu mēnešu uzturēšanās atļauju, ko vēlāk var pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc tam uz vēl diviem gadiem un tad jau var arī pretendēt uz pilsonību. Ja ārzemnieks Turcijā piecus gadus ir bijis nekustamā īpašuma īpašnieks, tas dod tiesības viņa ģimenes locekļiem lūgt Turcijas pilsonību.
Var, protams, minēt arī pretējus piemērus. Nekustamā īpašuma iegāde nedod tiesības saņemt uzturēšanās atļauju Kanādā, ASV, Lielbritānijā… Bet vai šīm valstīm nākas sūkstīties par ārzemju investīciju trūkumu? Uz turieni tās jau tāpat plūst platā straumē. Savukārt attīstības valstīm, pie kurām pieder arī Latvija, nākas cīnīties, lai vispār pievērstu sev uzmanību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1526
