Kurzemes koncertzāle svin spāru svētkus
Vēsma Lēvalde, 2014. gada 2. septembris
Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā
Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.
Vērtīga pieredze
Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.
Sagaida rentabilitāti
Ēkas apsaimniekošanai, kā jau DB iepriekš rakstīja, nodibināta pašvaldības SIA Lielais dzintars, kuras valdes loceklis ir Ints Dālderis. Lielajā koncertzālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, kamerzālē – 200 vietas. Te būs mājvieta valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris, kā arī E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai, par ko valsts maksās telpu nomu. Līdzekļus ienesīs pašvaldības finansētie pašdarbības kolektīvi, bibliotēkas un kafejnīcas telpu īre, sadarbība plānota ar koncertaģentūrām, konferenču rīkotājiem. Ēka būs aprīkota ar modernu dzesēšanas un apkures sistēmu, kas ļaus optimizēt tehniskās izmaksas. Valsts dotācija plānota 150 tūkst. eiro, 200 tūkst. eiro jānopelna pašiem. «Domāju, tas ir reāli. Pilsētai nebūtu tiešā veidā jādotē šī māja,» lēš I. Dālderis.
2002.gadā pēc toreizējā LSO mākslinieciskā vadītāja Imanta Rešņa iniciatīvas tika nodibināts Liepājas Koncertzāles atbalsta fonds un Liepājas dome pieņēma lēmumu par koncertzāles projektu ideju konkursu. 2004.gada novembrī žūrijas komisija par uzvarētāju atzina Austrijas arhitektu firmas Giencke & Company projektu ar devīzi Urban Loop (Pilsētas cilpa), dodot tam nosaukumu Lielais dzintars. 2011.gada decembrī Liepājas dome parakstīja līgumu par sešu miljonu latu piesaisti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanai.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/buve/kurzemes-koncertzale-svin-sparu-svetkus-419637
