Kuriozi
Kuriozi
22.09.2008
Cenu korekcija nekustamo īpašumu tirgū nav pietiekams iemesls, lai nepasmaidītu. Kaut vai tāpēc, ka ar nekustamo īpašumu tēmu ir saistīti arī pagātnes dižākie prāti.
Pārāk laba reklāma
Slavenais angļu ķirurgs Džozefs Listers mantoja vecu dzīvojamo māju. Viņš to nolēma pārdot un uzticēja šo lietu māklerim. Pircēju nācās meklēt visai ilgi. Mākleris beidzot atveda vienu no klientiem un sāka slavēt māju. Apskatījis nākošo īpašumu, pircējs piekrita darījumam, bet… Listers negaidīti paziņoja, ka ir pārdomājis un nevēlas pārdot šo īpašumu. Mākleris bija pilnīgā neizpratnē. Kad pircējs bija aizgājis, Listers viņam paskaidroja: „Jūs tik pārliecinoši un krāsaini aprakstījāt pircējam mājas plānojumu, tās ērtumu, atrašanās vietu un lielisko izskatu, ka man sagribējās pašam būt tās īpašniekam”.
Tiem, kurus nomāc pārmērīga hipotēka
Pēc kāda dižciltīga, bet parādos līdz ausīm iegrimuša romieša nāves, imperators Augusts deva rīkojumu nopirkt viņam nelaiķa spilvenu. Imperatoram pietuvinātās personas bija neizpratnē – kāpēc!? Imperators paskaidroja: „Ir interesanti, ja tavā īpašumā ir spilvens, uz kura varējis mierīgi gulēt cilvēks ar tādiem parādiem”.
Oda mūrniekiem
Viduslaiku itāļu dzejnieks Ludoviko Aristo (bruņinieku poēmas „Negantais Rolands” autors) ir dzīvojis ļoti nabadzīgi. Viņam bija maza un ne ar ko neievērojama mājiņa. Dzejnieka draugi vaicāja dzejniekam kā viņš – cilvēks, kas savā poēmā aprakstījis lieliskas pilis, nav varējis uzcelt sev cik necik piedienīgu mājokli? „Tāpēc, - atbildēja dzejnieks, - ka sacerēt dzejoļus ir daudz vieglāk, nekā mūrēt no ķieģeļiem sienas.
Pasūtītāji nemaksā uzņēmējiem
Franču rakstnieks Onore de Balzaks reiz esot nokļuvis situācijā, kādā šodien ir daudzi jaunceltņu pasūtītāji un to celtnieki. Pie viņa ieradās meistars un pieprasīja naudu par rakstnieka dzīvokļa remontēšanu. Taču literatūras ģēnijs bija bez graša kabatā un palūdza meistaru atnākt vēlāk. Tas sadusmojās un sāka kliegt: „Katru reizi, kad es atnāku pie jums pēc naudas, jūsu nav, bet, ja arī esat, tad jums nav naudas”. „Tas ir pilnīgi saprotami, - atbildējis rakstnieks. – Ja man būtu nauda, manis tagad nebūtu mājās”.
Ne ar zemi vien
Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens neesot varējis ne acu galā ieredzēt savu jaunāko brāli Johanu. Tas bija kļuvis bagāts un plātījās ar to, kā vien varēja. Reiz viņš atsūtīja Ludvigam atklātni un kuras bija parakstījies „Johans van Bēthovens. Zemes īpašnieks”. Atbildes vēstījumā tās pašas atklātnes otrajā pusē komponists uzlika savu parakstu: „Ludvigs van Bēthovens. Smadzeņu īpašnieks”.
Rūpes par piemājas dārziņu
Franču skulptoram Emīlam Antuānam Burdelam Parīzes pievārtē piederēja neliels dārziņš. Taču tas bija ļoti bēdīgā stāvoklī un aizaudzis ar nezālēm. Māksliniekam bija slinkums ņemties ar savu īpašumu un viņš nolēma to sakārtot visai oriģinālā veidā. Burdels nosūtīja policijai anonīmu paziņojumu: „Mesje Burdela dārzā ir ierakts noslepkavota cilvēka līķis”. Policija reaģēja momentāni. Uz dārzu tika nosūtīta kārtības sargu vienība, kas, meklējot līķi, to pārraka krustām un šķērsām. Neko, protams, neatrada, bet toties visu uzraka. Tā Burdels ar svešām rokām padarīja savu darbu.
Darbs baidās darītāja
Spāņu arhitekts Antoni Gaudi saņēma no kādas klavierspēles mīļotājas pasūtījumu uzcelt māju. Kad māja bija gatava, kundze ar šausmām konstatēja, ka mūzikas istabā nevar novietot viņas iemīļotās klavieres. „Māju es vienmēr esmu iedomājies tieši tādu, - pretenzijas noraidīja Gaudi.
– Jums nāksies spēlēt uz vijoles\".
Stingri īres noteikumi
Franču mākslinieks Edgars Dega vēlējās noīrēt istabu darbnīcai. Parīzes nabadzīgo ļaužu rajonā viņš sameklēja sev piemērotu istabu, taču īpašnieks tūlīt pat uzstādīja stingrus noteikumus: istabā jābūt klusumam. „Es esmu rāms cilvēks, - īpašniekam sacīja Dega. „Nekādi ciemiņi, nekāda klaigāšana. Mājās nedrīkst atgriezties vēlu, jo čīkst grīdas dēļi”, - skanēja jaunas prasības. Mākslinieks visam piekrita. „Jūs krācat? Sienas šeit ir plānas un es nevaru aizmigt”, nevarēja vien rimties saimnieks. „Es guļu mierīgi”, - apgalvoja potenciālais īrnieks, kurš jau sāka zaudēt pacietību. „Tad viss ir kārtībā. Es jums izīrēšu istabu”, - atskanēja lēmums, uz ko Dega godīgi piezīmēja: „Taču man jūs jābrīdina, ka es esmu mākslinieks, un jūs var iztraucēt ūdens šļakstēšana, kad mazgāšu savas otas”.
Apdrošināšanas afēra
Kāds baņķieris reiz uzaicināja angļu rakstnieku Artūru Konanu-Doilu uz svinīgām vakariņām. Pēc maltītes viesi lūdza rakstniekam izstāstīt kādu gadījumu no viņa literārā varoņa Šerloka Holmsa dzīves. Rakstnieks piekrita un sāka stāstīt.
Šerloks Holmss izmeklēja afēru, kas bija saistīta ar mantas apdrošināšanu. Viņam bija aizdomas par dažiem apdrošinātājiem, taču nebija simtprocentīgu pierādījumu. Tad kādu dienu viņš nosūtīja divpadsmit lielākajiem Anglijas finansistiem telegrammu: „Viss ir atklājies! Steidzīgi brauciet prom!”… „Ģeniāli, - rakstnieku pārtrauca mājas saimnieks. – Detektīvi, protams, notvēra noziedznieku…”. „Lika pagaidīt, - noburkšķēja Konans-Doils. – Saņēmuši Holmsa telegrammu visi džentlmeņi aizbrauca no Anglijas nezināmā virzienā\".
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
