Kremlis satraucies par Ukrainas augošo parādu par gāzi
LETA-ITAR TASS, 2014. gada 6. februāris
Krievija ir satraukta par pieaugošo Ukrainas gāzes parādu, bet cer uz pastāvošā līguma visu punktu izpildi, trešdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
«Pieaugošais parāds par gāzes piegādēm mums izraisa satraukumu. Uzņēmums Gazprom jau ir paziņojis, ka parāds pieaug, pieaug visai strauji,» radiostacijai Kommersant FM sacīja amatpersona. «Mēs ceram, ka Ukrainas partneri izpildīs visus pastāvošā līguma punktus.»
Kas attiecas uz finanšu palīdzības turpināšanu, D. Peskovs atgādināja prezidenta vārdus, kurš teicis, ka Krievija negrasās neko pārskatīt, jo palīdzība tiek sniegta Ukrainas tautai, kas nonākusi grūtā situācijā.
«Bet, protams, ir vajadzīgs zināms laiks, kamēr jaunais valdības vadītājs izskaidros Maskavai, cik lielā mērā tiek saglabāts tas kurss, par kuru tika paziņots agrāk,» sacīja D. Peskovs.
Krievija grib saprast, ka «Kijevā ir skaidra izpratne par to, kā un kādiem mērķiem šie līdzekļi turpmāk tiks tērēti», norādīja V. Putina preses sekretārs.
Krievija nekad to nav lūgusi dokumentēt, viņš piebilda.
«Nekādas rakstiskas saistības no Ukrainas partneriem neviens nav ņēmis, kā to dara Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un citas starptautiskās finanšu struktūras. Šeit ir vajadzīga zināma elementāra izpratne par to, kas ar šiem līdzekļiem notiks,» sacīja D. Peskovs.
Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas komisārs Štefans Fīle trešdien sacīja, ka ES ir gatava palielināt palīdzību Ukrainai, ja tā virzīsies politisko un ekonomisko reformu virzienā sadarbībā ar SVF.
Nepieciešamo politisko soļu vidū Fīle minēja izmaiņas vēlēšanu likumā. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai Ukrainas vara «turpina turēt atvērtas durvis politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai ar ES».
ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone vēl svētdien apliecināja, ka ES un ASV strādā pie plāna, lai Ukrainai piedāvātu nozīmīgu palīdzības programmu.
Brisele un Vašingtona «attīsta plānu - Ukrainas plānu, kā es esmu ierosinājusi to dēvēt -, kurā tiek aplūkots, ko mums tagad vajadzētu darīt dažādos ekonomikas sektoros, lai lietas padarītu labākas», intervijā svētdien Minhenē sacīja K. Eštone.
Savukārt V. Putins vēl 29. janvārī sacīja, ka lēmums par atlikušā aizdevuma maksājuma piešķiršanu Ukrainai tiks pieņemts pēc Ukrainas jaunās valdības izveides.
Maskava solījusi Kijevai piešķirt 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) lielu aizdevumu, kas šobrīd Ukrainas tautsaimniecībai ir ļoti nepieciešams.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19. janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti nogalināti. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi savukārt apgalvo, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.
Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/pasaule/kremlis-satraucies-par-ukrainas-augoso-paradu-par-gazi-409526
