Kļūdainu datu dēļ Mākslas muzeja rekonstrukcija maksās krietni dārgāk
Kļūdainu hidroģeoloģisko datu dēļ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) jaunā pazemes apjoma būvniecības gaitā radušies papildu tēriņi 309 000 latu apmērā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Hidroģeoloģiskajā izpētē kļūdaini konstatēts, ka pazemes apjoma būvniecības vietā nepastāv gruntsūdeņu spiediens, tāpēc būvnieki rakšanas darbu laikā saskārušies ar neparedzētām grūtībām.
SIA "Re&Re" projekta vadītājs Valdis Koks pastāstīja, ka neprognozētā gruntsūdeņu spiediena dēļ projektā veiktas izmaiņas - pazemes apjoma pamatplātnes biezums palielināts no 0,7 līdz 1,20 metriem, mainīta betona recepte un bijis nepieciešams lielāks apjoms, nekā sākotnēji plānots. Tāpat nācies mainīt pamatplātnes enkurpāļu konfigurāciju - tie veidoti īsāki, bet lielākā skaitā.
Radušos grūtību dēļ pazemes apjoma būvniecības darbi ieilguši un turpināsies arī ziemas laikā, līdz brīdim, kamēr gaisa temperatūra noslīdēs zem mīnus 10 grādiem. Turpinot darbu aukstā laikā, palielinās darbu izmaksas.
Pašreiz aprēķināts, ka šīs kļūdas dēļ muzeja jaunā apjoma būvdarbi izmaksās par aptuveni 309 000 latu vairāk, nekā plānots. Domes Īpašuma departaments šodien nosūtījis vēstuli ar šo informāciju projekta autoriem, lietuviešu arhitektu SIA "Process Office". Burovs norādīja, ka departaments kā pasūtītājs neparedzētos izdevumus vēlas piedzīt no projektētājiem, kuru darbā pieļauta kļūda. Vienlaikus viņš norādīja, ka projektētājiem ir civiltiesiskā apdrošināšana, tāpēc, iespējams, neparedzētos izdevumus varētu segt apdrošinātāji.
Hidroģeoloģisko izpēti šajā gadījumā veicis apakšuzņēmējs - SIA "Būve un forma". Projekta ekspertīzē nepilnības izpētē nav konstatētas, jo tad ekspertiem nāktos veikt atkārtotu hidroģeoloģisko izpēti.
Vietā, kur plānots apakšzemes apjoms, patlaban izrakta 10 metru dziļa bedre, izbūvēta gruntsūdens pazemināšanas sistēma un uzsākti pamatu plātnes, sienu hidroizolācijas un betonēšanas darbi.
Jau ziņots, ka rakšanas darbu gaitā būvnieki saskārušies ar vēl kādu problēmu - muzeja vēsturiskās ēkas sienās parka pusē parādījušās plaisas. Burovs gan uzsvēra, ka plaisu monitorings tiek veikts diennakts režīmā un patlaban novērotas svārstības 0,15 milimetru robežās, ko ietekmē arī laikapstākļu maiņa.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/105421-kludainu-datu-del-makslas-muzeja-rekonstrukcija-maksas-krietni-dargak.htm
