Kam izdevīgi, lai nekustamā īpašumu cenas Latvijā augtu?
Kam izdevīgi, lai nekustamā īpašumu cenas Latvijā augtu?
Jevgēnija Markova-Krūmiņa
17.03.2010
Iepriekšējā (10.03.2010.) raidījumā „Kas notiek Latvijā?” izraisījās karstasinīgas debates par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Saskaņā ar tiem no 2010. gada 1. jūlija lieliem ārzemju investoriem būs tiesības pretendēt uz 5 gadu uzturēšanās atļauju Latvijā.
Uzņēmējdarbības pārstāvji lielākoties šo lēmumu uztvēruši pozitīvi, taču daži politiķi – negaidīti naidīgi. Īpaši asi reaģēja Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Viņš izteica viedokli, ka ieguldītāju pieplūdums izraisīs nekustamā īpašuma cenu palielināšanos, kas tikai radīs problēmas vietējiem iedzīvotājiem. Šie mēģinājumi radīt papildu uztraukumu Latvijas sabiedrībā man lika sēsties pie datora un mēģināt īsi paskaidrot cienījamajam politiķim, kādēļ ir nepieciešams Latvijas nekustamā īpašuma cenu pieaugums un kas no tā gūs labumu.
Pirmkārt. Vairumam Latvijas iedzīvotāju pieder nekustamais īpašums. Arī valstij un pašvaldībām pieder ievērojams nekustamā īpašuma portfelis. Ko esam piedzīvojuši pēdējo trīs gadu laikā? Nekustamā īpašuma cenas mūsu valstī ir samazinājušās par 70%, kas ir lielākais rādītājs pasaulē. Bezvērtīgs nekustamais īpašums nav tas, ar ko vajadzētu lepoties. Kādas vērtības vispār ir mūsu valstī? Zeme, meži, ēkas, nedaudz ražošanas… Tiklīdz valsts lielākais aktīvs palicis bezvērtīgs – valsts kļuvusi nabadzīga. Tāpēc sacīt, ka mainīt šo situāciju nevajadzētu, ir muļķīgi.
Otrkārt. Liela budžeta ienākumu daļa tiek saņemta, iekasējot nekustamā īpašuma nodokli. Nesen nekustamā īpašuma nodokļa likme tika palielināta, papildus ieviests mājokļa nodoklis. Šie abi nodokļi tiek aprēķināti, pamatojoties uz īpašuma kadastra vērtību. Tā savukārt ir atkarīga no tirgus vērtības. Un jo tā ir augstāka, jo lielāki ieņēmumi ir budžetā. Tātad no valsts viedokļa prātīgāk būtu cīnīties par to, lai Latvijas nekustamā īpašuma tirgus iziet no “komas stāvokļa”, kurā tas atrodas jau vairākus gadus.
Treškārt. Vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību Latvijā ir uzņēmušās hipotekāro kredītu saistības. Lielākā daļa kredītņēmēju bija krājuši naudu pirmajai iemaksai, ilgi izsvēruši lēmumu veikt nozīmīgo pirkumu. Šobrīd viņu īpašums ir nesalīdzināmi lētāks nekā izsniegtā hipotekārā kredīta apjoms. Tiem, kuri netiek galā ar savām saistībām, dzīvokļus un mājas atņem. Turklāt cilvēki nonāk parādu verdzībā bankām līdz pilnai kredīta summas atmaksai. Visu kredītņēmēju interesēs ir tas, lai cenas pieaugtu, jo tikai tad, nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pat veiksmīgas īpašuma pārdošanas gadījumā, parādsaistības būtu krietni mazākas. Nepārprotami Latvijas ekonomikas “sildīšanu” vairāk veicinātu arī tas, ja tagadējie kredītņēmēji nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā ievērojamu savu ikmēneša ienākumu daļu tērētu tepat Latvijā patēriņa preču iegādei, pakalpojumiem utt., nevis samaksātu to Skandināvu bankām procentu un pamatsummas veidā.
Ceturtkārt. Tiek runāts par to, ka hipotekāro kredītu tirgus Latvijā ir miris. Tas ir pats par sevi saprotams, ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma ķīla, pret kuru tika piešķirti aizdevumi, ir kļuvusi vairāk nekā divas reizes nevērtīgāka. Kreditēšanas atsākšana ar normāliem nosacījumiem varētu būt iespējama tikai tad, ja ieķīlāto nekustamo īpašumu cenas pieaugtu. Tad banku riski būs mazāki un tiem būtu iespēja piedāvāt saviem klientiem izdevīgākus, saprotamākus nosacījumus un mazākas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Piektkārt. Dzintars Zaķis apgalvo, ka ārvalstu investoru ierašanās novedīs pie tā, ka Latvijas nekustamais īpašums Latvijas iedzīvotājiem kļūs nepieejams. Atgādināšu, ka ārzemniekam, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, mūsu valsts galvaspilsētā būs jāiegādājas dzīvoklis vai māja vismaz 100 000 latu vērtībā. Vai daudzi Latvijas iedzīvotāji šobrīd var atļauties šādus pirkumus? Mūsu nekustamo īpašumu cenas ir kritušās vairāk nekā jebkur citur pasaulē, tad kāpēc nekustamais īpašums mums vēl arvien ir nepieejams?
Visbeidzot - nekustamais īpašums nav kaut kas tāds, kas veicina vai neveicina ekonomiku. Nekustamā īpašuma tirgus ir ekonomikas lakmusa papīrītis. Šodien Latvijas iedzīvotajiem līdzekļu dzīvokļa, mājas vai zemes iegādei nav. Un tāpēc politiķiem, kuri uzstājas televīzijas šovos, labāk vajadzētu domāt nevis par to, lai īpašumu cenas neaugtu, bet gan par to, kā stimulēt ekonomikas izaugsmi. Lai mūsu valsts iedzīvotāji varētu iegādāties īpašumus par viņu ienākumiem atbilstošu cenu!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1529
