Jumtu tehniskā apsekošana: ieguldījums visam ēkas mūžam
Parasti, uzklājot jaunu jumta segumu, mēs uz vārda ticam jumiķa teiktajam, ka viņa jumti netek, kā arī ražotājam, kurš apgalvo, ka viņa segumi un citi materiāli ir paši drošākie.
«Tomēr tai pašā laikā mums nav ne mazāko iespēju pārliecināties, vai viņi runā taisnību,» uzsver sertificēts jumtu eksperts Armands Liede. Uzņēmums Jumti un Fasādes sadarbībā ar Jumtu ekspertīžu biroju piedāvā namu īpašniekiem inovatīvus jumta apsekošanas risinājumus, kas palīdz atklāt bojājumus pat adatas cauruma izmērā.
Būtiska problēma jumta izbūves procesā ir tas, ka jumiķis ne vienmēr ir pēdējais speciālists, kurš atrodas uz jumta – kad viņš savu darbu ir paveicis, uz jumta, iespējams, turpina strādāt antenu un ventilācijas sistēmu uzstādītāji, skārdnieki, mūrnieki un citi profesionāļi, savukārt pasūtītājs arvien turpina ticēt jumiķim, kurš apgalvojis, ka jumts netecēs.
Ar neapbruņotu aci skatoties, ne vienmēr iespējams uzreiz secināt par bojājumu apjomiem, jo mitrums iekštelpās visbiežāk parādās jau ielaistā situācijā.
Konstatēt bojājumus segumā
«Zem seguma ir izolācijas kārta, kas neļauj ūdenim uzreiz nokļūt līdz griestiem, tāpēc mitrums vienkārši krāsies jumta pīrāgā. Tāpēc var paiet ļoti ilgs laiks, kamēr apdare sabojājas un nama īpašnieks pamana, ka jumts ir caurs,» uzsver eksperts A. Liede.
Laikus nepamanīti jumta seguma bojājumi, pirmkārt, var radīt svara problēmas. A. Liede skaidro: «Ja zem seguma ir 20 centimetru vates, tajā sakrājas 20 centimetru bieza ūdens kārta, kas nozīmē diezgan iespaidīgu svaru. Otrkārt, palielinās arī energoresursu izmaksas, jo mājas saimnieks silda ne tikai telpas, bet arī sakrājušos ūdeni, tādā veidā tērējot vairāk naudas. Treškārt, novēloti pamanot bojājumus, visbiežāk būs tā, ka jāmaina gan pats segums, gan visa siltumizolācija, un gala izmaksas būs ļoti lielas.» Lai izvairītos no šādiem pēkšņiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, jumiķa amata meistars iesaka divus iespējamos risinājumus.
Precīza diagnostika
«Viens no variantiem ir iebūvēt plakanajos jumtos speciālu uzraudzības sistēmu, kura pati uzrauga, vai jumts ir vai nav caurs. Brīdī, kad segums ir caurs, sistēma uz telefonu atsūta ziņu ar konkrētiem parametriem par precīzu bojājuma atrašanās vietu,» stāsta A. Liede. Raksturotā sistēma ir viens no jaunākajiem viediem, kā konstatēt bojājumus jumtā – tā ir uzņēmuma ProGeo izveidota sistēma, ko Latvijā pārstāv uzņēmums Jumti un Fasādes. «Iepriekš mēs strādājām ar senāku sistēmu, bet nu ražotājs ir veicis uzlabojumus un tirgū ir integrēta jaunā sistēma. Ar šo iekārtu iespējams apsekot ne tikai jumtus, bet arī citas vietas, kurās nav redzams, kādā stāvoklī ir hidroizolācija, piemēram, zem zemes. Apsekošanas iekārta ļauj noteikt precīzu bojājuma atrašanās vietu un laiku, kurā tas radies, kā arī izdarīt secinājumus par vainīgo,» stāsta jumiķa amata meistars.
Iegūstot precīzus diagnostikas datus, atliek vien operatīvi rīkoties un novērst bojājumus, kamēr hidroizolācija vēl nav samirkusi. «Tā iespējams paildzināt seguma mūžu līdz maksimumam. ProGeo dati liecina, ka uz jauna, tikko uzbūvēta jumta ir no pieciem līdz astoņiem caurumiem,» uzsver Jumti un Fasādes valdes priekšsēdētājs A. Liede. Uzraudzības sistēmu var ierīkot esošā jumta renovācijas laikā – tas būs ieguldījums visā turpmākajā ēkas mūžā. Uzraudzības ierīce strādā caur mobilo tīklu – uz serveri nemitīgi tiek sūtīta ziņa par to, vai uz jumta viss ir kārtībā. Nobīde no konkrētā bojājuma radīšanas laika var būt vien sešas minūtes.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/maja/dzivo-zali/115756-jumtu-tehniska-apsekosana-ieguldijums-visam-ekas-muzam.htm
