Jugla: dārgākā no lētajiem
Oksana Antoņenko 08.2006
Dārgākais rajons no lētajiem – šāds raksturojums vispilnīgāk atspoguļo situāciju ar mājokļu cenām Juglā. Neraugoties uz to, ka Juglas apbūvi galvenokārt veido hruščovkas un lietuviešu projekti, to cenas ir ievērojami augstākas, nekā citos galvaspilsētas mikrorajonos.
Svešie te gandrīz nenāk
Rīgas guļamrajonu popularitātes topā Jugla atrodas zelta viducī: to nevar pieskaitīt prestižajiem rajoniem un arī ar zemām cenām šejienes objekti neizceļas. Piedevām cenas ietekmē tas, ka apbūvi galvenokārt veido hruščovkas un lietuviešu sērijas mājas, kā arī daļēji tas, ka mikrorajons ir slavens ar ne visai labvēlīgo sociālo vidi. No objektīvajiem faktoriem pēdējais laikam ir vienīgais nopietnais Juglas mīnuss un arī tas, kas atbaida potenciālos pircējus. Katrā ziņā tos, kas šeit vēl nav dzīvojuši.
Pēc kompānijas „Realia” Dzīvojamo nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Andreja Kozela domām lielākā daļā dzīvojamo objektu darījumu dalībnieku Juglā ir tās pamatiedzīvotāji. Pie tam, pieprasījums pēc šejienes mājokļiem ir stabils jau gadiem ilgi. Rezultātā, šeit nav bijuši lieli un nepamatoti cenu kāpumi, un, tātad, nākotnē nav gaidāmi arī krasi cenu kritumi.
Kā neapstrīdamu mikrorajona pozitīvo iezīmi speciālisti min tā attīstīto infrastruktūru – Juglas saikni ar pilsētas galveno transporta artēriju – Brīvības ielu. Tā, savukārt, pāriet Siguldas šosejā ar atzarojumu uz „Via Baltica”. Šis ir visai populārs ārpilsētas māju celtniecības virziens. „Šobrīd aktīvi tiek apgūtas zemes Ādažu, Garkalnes un Dreiliņu rajonā, uz kurieni ceļš tāpat iet cauri Juglai. Šis faktors stimulē interesi arī par pašu mikrorajonu”, - ir pārliecināti kompānijas „Nira Fonds” pārstāvji.
Visi „m2” aptaujātie mākleri atzīmēja arī Juglas ekoloģisko pievilcību – rajons ir ļoti zaļš, ar lieliem mežu masīviem. Labo īpašību skaitā jāmin salīdzinoši nelielās māju komunālās apkalpošanas izmaksas: Juglā par dzīvokli jāmaksā par 30% un vietām pat par 50% mazāk, nekā, piemēram, Purvciemā.
Studenti – vienmēr gaidīti
Neraugoties uz visai plašo sērijveida māju izvēli, vispopulārākais darījumu objekts ir vienistabas dzīvokļi lietuviešu projektos un hruščovkās. Tie ir vislētākie varianti. „Sevišķi populāri šādi dzīvokļi ir studentu vidū. Šīs kategorijas klienti aktivizējas tieši vasaras otrajā pusē, kad beigušies iestājeksāmeni”, - stāsta kompānijas „Latio” Teikas filiāles vadītāja Janeta Likuņina.
Interese par Juglu no studentu puses nav nejauša – netālu atrodas vairākas lielas augstskolas. Par dzīvošanu savas Alma Mater tuvumā studenti parasti ir gatavi pat pārmaksāt: vienistabas dzīvoklis hruščovkā Juglā vidēji maksā 45 000 eiro, bet tajā pat laikā pēc „Latio” datiem identiskas pēc kvalitātes parametriem platības Ķengaragā un Ziepniekkalnā var nopirkt par 43 000 eiro, Sarkandaugavā par 42 000 eiro, bet Vecmīlgrāvī par 41 000 eiro.
Kā atzīmēja Andrejs Kozels, Jugla nav tas rajons, uz kuru dodas zemu cenu meklējumos. Ja runājam par dārgajiem un prestižajiem specprojektiem, tad tie ir ārkārtīgi populāri, tomēr tirgū šādu piedāvājumu praktiski nav. Tāds pats stāvoklis ir arī ar privātmājām, kuru Juglā ir salīdzinoši maz. Tās, kā likums, ir nelielas vienstāvu ēkas uz neliela gruntsgabala. Pēc kompānijas „Nira Fonds” ziņām šādu objektu cena svārstās robežās no 800 līdz 1200 latiem kvadrātmetrā.
Visai augstās mājokļu cenas ietekmē arī īres tirgu. Tie studenti, kas nevar atļauties nopirkt sev dzīvokli, dod priekšroku palikt, šajā pašā rajonā, kaut īrētā mājoklī. Arī šī tirgus segmenta topā ir vienistabas dzīvokļi. Pēc kompānijas „Rīgas kore” pārstāvju vārdiem vienistabas dzīvokļa īre Juglā katru mēnesi izmaksās ap 150 latiem, divistabu – sakot no 200, trīsistabu – sakot ar 300 latiem mēnesī. Tomēr tas vel nebūt nenozīmē, ka ar vietējiem dzīvokļiem var taisīt labu biznesu. „Ja cilvēkam ir parādījušies brīvi līdzekļi ieguldīšanai nekustamajā īpašumā, tad Jugla nav slikts variants,” spriež Janeta Linkūna, ”taču, ja klients vēlas nopelnīt, izmantojot bankas hipotēku, tad viņam no tā nekas nesanāks. Lieta tāda, ka, ņemot vērā bankas procentu likmju nepārtraukto palielināšanos, no izīrēšanas gūtais ienākums jau vairs nespēj nosegt bankas maksājumus.”
Jaunie projekti
Juglas pozitīvās puses ir paguvuši novērtēt arī attīstītāji. Pirmās jaunceltnes šajā rajonā tika nodotas ekspluatācijā jau 2000. gadā. Kopš tā laika šis segments ir ievērojami aktivizējies. Saskaņā ar kataloga „Jaunie projekti” datiem šajā rajonā ir septiņi jaunu dzīvojamo māju projekti (pieci no tiem jau nodoti ekspluatācija) – tas ir mazāk nekā Purvciemā vai Pļavniekos, bet tomēr vairāk nekā Zolitūdē vai Mežaparkā. Attīstītājus piesaista attīstīta infrastruktūra, tuvums lielajām starppilsētu transporta maģistrālēm, kā arī brīvās daudzstāvu māju celtniecībai piemērotās platības.
Jāatzīmē, ka abi Juglā pašreiz realizācijas stadijā esošie projekti ir vērienīgi. Tā Brīvības gatvē 386 tiek celtas trīs ēkas – viena sešstāvu un divas četrpadsmit stāvu ēkas, kurās būs 239 dzīvokļi. Saskaņā ar attīstītāja mājas lapā atrodamo informāciju projekts ir jāpabeidz septembrī. Pašreiz tiek pārdotas platības sešstāvu ēkā, no kuras 37 dzīvokļiem brīvā pārdošanā ir palikuši vairs tikai divi – par 114 900 un 138 100 latiem.
67 hektārus Juglas teritorijas plānots apgūt, realizējot projektu „Juglasciems”, kura galīga pabeigšana gaidāma ne ātrāk par 2008. gadu. Pirmās kārtas ietvaros jāuzceļ 12 savrupmājas, 10 individuālās mājas, 14 blokmājas, 20 rindu mājas un četras četrstāvu mājas ar 28 dzīvokļiem.
Runājot par Juglā ekspluatācija jau nodotajiem pieciem objektiem, to dzīvokļi jau ir parādījušies sekundārajā tirgū un, ja celtniecības brīdī tie tika piedāvāti par 365-450 latiem kvadrātmetrā, tad tagad to cena pakāpusies līdz 1550 latiem kvadrātmetrā – tiesa, ar pilnu apdari un mēbelēm.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
