Jelgavas kalniņi
Jelgavas kalniņi
Viktors Svirkovskis, kompānijas Latio Jelgavas nodaļas tirdzniecības speciālists
180-210 Ls/m2 sērijveida dzīvokļiem — tāds ir cenu līmenis Jelgavā, kas ļauj cerēt, ka dzīvokļa pirkšanas pārdošanas darī-jums varētu būt iespējams. Taču pašu darījumu ir maz.
Tikai retais darījums Jelgavas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgū notiek, piedaloties starpniekiem — mākleriem. Lielākā daļa nekustamā īpašuma pārdevēju cenšas risināt šo jautājumu patstāvīgi. Dzīvokļu cenas ir tik zemas, ka maksāt vēl kādam komisijas naudu nevēlas neviens. Tā ir parasta prakse, ja par objektu piedāvātā cena atbilst tirgus cenai. Kad nekustamā īpašuma objekta īpašnieki saprot, ka neviens nedos tik, cik viņi vēlētos saņemt, viņi dodas pie mākleriem. Un nāk nevis ar piedāvājumiem, bet — ar pretenzijām. Viņiem tiek paskaidrots, ka pat Jelgavas centrā dzīvoklis pašreizējā tirgū nevar (!) maksāt 90 000 latu un ka pircēju par tādu cenu neatrast, bet viņi apvainojas. Ar šādiem klientiem grūti strādāt, un pat divkārtīga dzīvokļa cenas pazemināšana no viņu puses negarantē, ka darījums notiks.
Zemesgrāmatas ieraksti liecina, ka dzīvokļu darījumi Jelgavā pēdējā pusgada laika notiek 180-210 Ls/m2 līmenī. Un tādu darījumu nemaz nav daudz. Labākajos mēnešos tiek noformēti ne vairāk par 20-25 pirkšanas pārdošanas līgumiem. Tajos norādīto cenu diapazons ir no 150 līdz 315 Ls/m2. Ja salīdzinājumam izmanto cenu 1 100—1 200 Ls/m2, kas darījumos ar Jelgavas dzīvokļiem figurēja 2007. gada pavasarī, tad kļūst absolūti skaidrs, kādā stāvoklī ir nonācis pilsētas mājokļu tirgus. Un pagaidām nav arī pamata runām par kaut kādu skaidru stabilizāciju. Labi, ka vairāk nav krasas cenu lejupslīdes, kā tas bija 2008.—2009. gadā.
Papētīsim Zemesgrāmatas informāciju. Atmetam nepārprotami šaubīgus ierakstus par darījumiem, kuriem norādītas neadekvātas cenas un iegūstam, ka 2010. gada maijā vidējā cena dzīvokļiem Jelgavā bija 201 Ls/m2, jūnijā — 175 Ls/m2 (varētu domāt — lūk, zemākais punkts!), jūlijā — 205 Ls/m2, augustā 216 Ls/m2... Taču, sākot ar septembri atkal kritiens lejup — 206 lati par kvadrātmetru, oktobrī — 186 lati par kvadrātmetru, novembrī atkal neliels kāpums — 195 Ls/m2. Un tā visu laiku — te augšup, te lejup.
Īpaši bēdīga situācija ar dzīvokļiem ir Ozolniekos. Šī apdzīvotā vieta tiek uzskatīta par ekskluzīvāku vietu dzīvošanai nekā Jelgava. Šo statusu Ozolnieki, šķiet, sāk zaudēt. 2010. gada pirmajos 11 mēnešos Ozolniekos noslēdza tikai mazliet vairāk par desmit dzīvokļu pirkšanas pārdošanas līgumiem. Iepriekšējos gados šāds darījumu skaits bija katru mēnesi. Augsto cenu dēļ tikpat zems pieprasījums ir arī pēc dzīvokļiem Jelgavas jaunceltnēs. Taču pārdot lētāk dzīvokļu pašreizējiem īpašniekiem neļauj viņu kredītsaistības.
Ja runājam par pēdējos mēnešos visdāsnāko (vismaz kā mēdz teikt — «uz papīra») pircēju, tad tas ir kāds divistabu dzīvokļa jaunais īpašnieks lietuviešu projektā, kas augustā par to samaksāja
18 000 latu, — pārrēķinot kvadrātmetra cenā, tas ir 375 Ls/m2. Acīmredzot tas ir dzīvoklis ar šiku remontu un prestižu sadzīves tehniku.
Lai arī Jelgavu uzskata par Rīgas guļamrajonu (no Jelgavas līdz galvaspilsētas centram ir tikpat tālu kā no Bolderājas), pārceļotāju plūsma no Rīgas ir praktiski izsīkusi. Pie-prasījumu pēc nekustamiem īpašumiem pilsētā un tās apkaimē veido tikai vietējie pircēji. Kas viņi ir? Tie, kuri kredītus ņēma un uzkrājumus veidoja «treknajos gados». Tagad nekustamo īpašumu cenu līmenis ir nokrities līdz viņu uzkrājumu līmenim.
Uzņēmīgi cilvēki, kam ir skaidras naudas uzkrājumi, cenšas spēlēt izsolēs. Ja ir iespēja nopirkt nekustamo īpašumu izsolē, pieņemsim, par 5 000 latiem — situācijā, kad normāla tirgus cena ir 7 000—7 500 latu, — to arī nopērk. Vēlāk, pēc kāda laika to pārdos tālāk.
Darījumi ar privātmājām Jelgavā un tās tuvākajā apkārtnē notiek segmentā līdz
40 000 latu. Taču šis tirgus līdz pat pavasara sākumam ir iegrimis ziemas miegā. Savukārt gruntsgabalu tirgus no ziemas guļas nemaz nav modies — neviens neko nevēlas būvēt. Gruntsgabali, kurus «treknajos gados» piedāvāja par 30-35 latiem kvadrātmetrā, tagad ir pieejami par 2-3 Ls/m2.
Prognozēt nākotnē kaut ko konkrētu ir grūti. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā Jelgavas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgū vajadzētu atspoguļoties pozitīvajam apstāklim, ka pie mums sāk parādīties aizvien jaunas un jaunas darbavietas. Un arī Rīga tepat blakus vien ir. Darba migrantu plūsma attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu Jelgavā, manuprāt, ir mazāka nekā Liepājā vai Daugavpilī. Tātad, pieprasījums nekritīsies pārāk stipri. Ir atlicis tikai sagaidīt, kad sāks attīstīties valsts ekonomika.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1845
