Iekalti vienās važās
Romāns Golubevs, 29.08.2008
Nekustamā īpašuma apdrošināšanas tirgus turpina saglabāt pozitīvus izaugsmes tempus. Taču jau nākamgad dinamika var mainīties. Tā uzskata apdrošināšanas kompānijas „Balva” īpašumu, jūras risku un atbildības apdrošināšanas pārvaldes vadītāja Jūlija Puškina.
Nekustāmā īpašuma apdrošināšana ir atkarīga no hipotēkas apjoma
Kā nekustamo īpašumu apdrošināšanas tirgus ir attīstījies pēdējos gados?
Tas ir nepārtraukti audzis. Ņemot vērā, ka saskaņā ar mūsu likumdošanu nekustamā īpašuma apdrošināšana ir brīvprātīga, ķīlas īpašuma apdrošināšanas polise ir viens no noteikumiem hipotēkas kredīta saņemšanai. Un, kā zināms, Latvijas banku hipotēkas portfelis pēdējos gados ir strauji palielinājies.
Tā kā Latvijas apdrošināšanas kompānijas apdrošināšanu veic tām izsniegto īpašuma apdrošināšanas licenču ietvaros, tad oficiālā statistika neļauj iegūt precīzu priekšstatu par nekustamo īpašumu apdrošināšanu. Taču, ja runājam par īpašumu apdrošināšanu kopumā, pagājušajā gadā Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju palielinājums bija 40% attiecībā pret 2006. gadu.
2008. gada pirmajā pusgadā hipotēkas apjoms palielinājās mazliet vairāk par 5%. Tajā pat laikā nekustamo īpašumu tirgus vērtība turpina kristies. Kā šie procesi ietekmē nekustamo īpašumu apdrošināšanas segmentu?
2008. gada pirmajos piecos mēnešos tika fiksēts 23% liels pieaugums. Tendence ir tāda, ka apdrošināšanas prēmiju apjoma palielināšanās tempi samazinās. Taču nekādas kardinālas izmaiņas apdrošinātāji nesajuta. Banku hipotēkas portfeļa apjoms kopumā nesamazinās. Bet to objektu īpašniekiem, kas savu īpašumu ir ieķīlājuši par labu bankai, katru gadu ir jāatjauno apdrošināšanas līgumi. Liekas, apdrošināšanas summām būtu jāsamazinās un tas varētu būt saistīts ar zināmu nekustamā īpašuma objektu tirgus vērtības samazināšanos. Taču es nesāktu apgalvot, ka apdrošināšanas summa, t.i., summa, par kuru tiek apdrošināts ķīlas īpašums, ir tieši atkarīga no tā tirgus vērtības. Pirmkārt, vēl pavisam nesen bija vispārpieņemta prakse nekustamos īpašumus apdrošināt par izsniegtā kredīta summu. Ņemot vērā to, ka cilvēki kredītus parasti ņēma uz 20-25 gadiem, gada laikā hipotēkas saistību apjoms mainījās maz. Otrkārt, tagad bankas galvenokārt pieprasa apdrošināt nekustamo īpašumu nevis par izsniegtā kredīta summu, bet gan par tā pilnas atjaunošanas vērtību.
Lūdzu, paskaidrojiet šo niansi sīkāk.
Apdrošināšanas par atjaunošanas vērtību, kas visai aktīvi tiek ieviesta kopš pagājušā gada, būtība ir šāda. Apdrošinot tiek aprēķinātas nekustamā īpašuma pilnas atjaunošanas izmaksas, tas ir, izdevumi ēkas ar tieši tādu pat plānojumu celtniecības izmaksas. Aprēķinos tiek iekļauti celtniecības materiālu un darbaspēka izmaksas. Citiem vārdiem sakot, atjaunošanas vērtība ir ēkas tāmes vērtība. Balstoties uz atjaunošanas izmaksām, tiek noteikta ēkas apdrošināšanas summa un attiecīgi arī apdrošināšanas prēmija, tas ir, apdrošināšanas polises vērtība. Apdrošināšanas kompāniju klientiem šāda prakse ir izdevīga, kad iestājas apdrošināšanas gadījums, jo zaudējumu aprēķins tiks veikts, balstoties uz atjaunošanas tāmi. Jo, ja viesulis noraus jumtu, jaunu nāksies taisīt, ņemot vērā esošos izcenojumus, lai gan pati ēka var būt uzcelta pirms gadu desmitiem.
Rūpes par cilvēkiem, protams, tas ir labi… Taču šādas banku prasības ir izdevīgas arī apdrošināšanas kompānijām.
Pat nestrīdēšos.
Vai pastāv iespēja apdrošināt dzīvokli pret vērtības zaudēšanu?
Man nav gadījies dzirdēt par tādu praksi. Tas drīzāk varētu būt saistīts ar finanšu risku novērtēšanas jautājumiem, nekā ar apdrošināšanas nozari.
Vai apdrošināšanas kompānijām ir savi nekustamo īpašumu tirgus analītiķi?
Drīzāk, mums ir savi speciālisti, kas seko situācijai nekustamo īpašumu tirgū, jo nodarbojas ar dzīvokļu un māju apdrošināšanu. Viņi pastāvīgi seko līdzi gan nekustamo īpašumu cenu izmaiņām, gan celtniecības izmaksām, kas viņiem nepieciešams, lai pareizi noteiktu apdrošināšanas noteikumus un vispirms jau apdrošināšanas summu lielumu. Situācija, kad ir atnācis cilvēks un lūdz apdrošināt par pusmiljonu dzīvokli, kura reālā vērtība ir 100 000 latu, diez vai ir iespējama.
Ja kāds palūgtu apdrošināt objektu uz jūsu minētajiem noteikumiem, varētu iedomāties par krāpšanos. Cik bieži nākas saskarties ar šo noziegumu veidu nekustamo īpašumu apdrošināšanas jomā?
Krāpšanās ir ar nolūku veiktas darbības, tas ir, kad cilvēks apdrošina objektu ar nodomu pēc tam to iznīcināt un saņemt apdrošināšanu. Pierādīt nekustamā īpašuma ļaunprātīgas iznīcināšanas faktu ir visai grūti. Man ir gadījies dzirdēt tikai par atsevišķiem gadījumiem, kad pats apdrošinātājs ir ticis atzīts par vainīgu sava īpašuma nodedzināšanā. Taču, godīgi sakot, domāju, ka pašreizējās ekonomikas lejupslīdes apstākļos var gaidīt aizdomas izraisošu ugunsgrēku skaita palielināšanos: kredīti jāatdod, bizness nesokas, nekustamo īpašumu pārdot nevar, un dažam labam var likties, ka ugunsgrēks palīdzēs atrisināt visas problēmas uzreiz. Cita lieta, ka aizdegšanās ir iespējama kādu ugunsdrošības noteikumu neievērošanas rezultātā. Piemēram, veicot metināšanas darbus. Tad par ļaunprātīgu nodomu vai, citiem vārdiem, par krāpšanos runāt nevar.
Kādu iemeslu dēļ visbiežāk iestājas apdrošināšanas gadījums nekustamiem īpašumiem?
Es nošķirtu apdrošināšanas gadījumu iestāšanās biežumu un zaudējumu apmēru. Ugunsgrēki notiek reti, taču to nodarītie zaudējumi ir vislielākie. Lielas izmaksas apdrošinātājiem rada arī dabas stihijas plosīšanās – tās pašas viesuļvētras. No otras puses, ar ūdeni applūdis dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā atgadās daudz biežāk, kaut gan zaudējumi, kā likums, ir nelieli.
Kādas prognozes dominē jūsu biznesā, runājot par nekustamo īpašumu apdrošināšanas tirgu?
Pagājušā gada beigās lasīju vairāku mūsu konkurentu prognozes, kurās tie solīja divkārtīgu parakstīto prēmiju apjoma palielinājumu saistībā ar nekustamo īpašumu apdrošināšanu. Es viņu optimismam nepiekrītu, jo šis apdrošināšanas tirgus segments joprojām ir atkarīgs no hipotekārās kreditēšanas un banku politikas. Tie dzīvokļu un māju īpašnieki, kas nav apgrūtināti ar hipotēkas aizdevumu, visai nelabprāt apdrošina savus nekustamo īpašumus. Jo vairāk apstākļos, kad valstī pasliktinās vispārējā ekonomiskā situācija un cilvēki sāk taupīt uz precēm, kas neietilpst pirmās nepieciešamības preču sarakstā. Un diemžēl nekustamo īpašumu apdrošināšana nav to skaitā.
Negatīvas tendences ir vērojamas arī apbūvētāju atbildības apdrošināšanas segmentā. Celtniecības darbu apjomi un būvējamo objektu skaits samazinās. Tādēļ nākamais gads mūsu nozarei nebūs no vieglajiem. Un, iespējams, novedīs pie vēl asākas konkurences starp apdrošināšanas kompānijām.
Iespraudums
Eiropā nekustamo īpašumu apdrošināšana ir brīvprātīga, lai gan daudzās valstīs federālā līmenī ir obligāta nekustamo īpašumu apdrošināšana pret ugunsgrēkiem. Tajā pat laikā obligāta ir nekustamo īpašumu privātīpašnieku atbildības apdrošināšana attiecībā pret trešajām personām. Tas ir, ja nodegs tava māja un tu to neesi apdrošinājis, tā ir tava personiskā atbildība, bet, ja liesmas pārsviedīsies uz kaimiņa īpašumu, esi tik labs, un atbildi par sekām. Un labāk, ja par tām atbildēs apdrošinātāji, no kuriem esi nopircis atbildības polisi attiecībā pret trešajām personām. Jo vairāk, ja tā maksā ne dārgāk kā nekustamā īpašuma apdrošināšana.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
