Iegūt Inčukalna krātuvi ir Lietuvas interesēs
Latvijas enerģētika starp divu lielvaru dzirnakmeņiem. Noslēgums
Pētījuma sākums NRA (16.04., 19.04., 23.04. 2013.)
Vēlreiz atkārtosim ļoti svarīgo Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pozīciju par gāzes sistēmas reformām. Direktīvas daļa par gāzes tirgus atvērtību ir jāievieš tikai tad, kad valsts ir tieši pieslēgta Eiropas Savienības gāzes sistēmai (ENTSOG).
Līdz tam gāzes sektors nav jāatver.
Kāpēc minētā norma tieši neattiecas uz sašķidrinātās gāzes termināli (SGT)?
Tāpēc, ka, nemainoties patēriņa apjomam, jebkura papildu infrastruktūras būve sadārdzina kopējās gāzes apgādes izmaksas. Savukārt, ja ir tendence samazināties patēriņam, tad infrastruktūras izmaksu lielums uz katru patērētu gāzes kubikmetru palielināsies arī bez papildu investīcijām.
Gāzes patēriņš samazinās
Faktiski Latvijas gāze ir sasniegusi šo slieksni. Gāzes patēriņš Latvijā 2010. gadā bija 1,8 miljardi kubikmetru, 2011. gadā jau 1,56 miljardi, bet 2012. gadā mazāks par 1,5 miljardiem. Iemesls gāzes patēriņa samazinājumam ir meklējams gan ekonomiskajā krīzē, gan cilvēku masveida aizbraukšanā. Uz vēl vienu iemeslu 25. aprīlī Sorosa fonda–Latvija rīkotā diskusijā Kāds būs Baltijas dabas gāzes tirgus nākamo piecu gadu perspektīvā norādīja arī Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs – gāzes cenas ir tik augstas, ka ir izdevīgāk siltuma apgādē no gāzes pāriet uz šķeldu. Tomēr ir jāņem vērā, ka, samazinoties dabasgāzes patēriņam, gāzes nozares infrastruktūras apjoms – maģistrālie gāzes vadi, kompresoru stacijas un sadales tīkla uzturēšanas izdevumi paliek nemainīgi vai pieaug atbilstoši inflācijai un darba algu kāpumam. Latvijas gāzes investori jau ir brīdinājuši Latvijas valdību un valsts vadošās amatpersonas, ka «dabasgāzes tirdzniecības cena lietotājiem tiek noteikta atbilstoši aktuālajām dabasgāzes iepirkšanas izmaksām un peļņu nodrošina tikai sabiedrisko pakalpojumu (dabasgāzes uzglabāšanas, pārvades, sadales un tirdzniecības) tarifi, kas noteikti pie dabasgāzes tirdzniecības apjoma 1700 miljoni kubikmetru. Rūpniecības uzņēmumu investīcijas ražošanas iekārtu modernizācijā un izmantoto resursu optimizācijā, kā arī siltumapgādes uzņēmumu pāreja uz atjaunojamo resursu izmantošanu ir samazinājusi dabasgāzes patēriņu Latvijā līdz 1500 miljoniem kubikmetru. Tālāka dabasgāzes patēriņa apjomu samazināšanās novedīs pie pakalpojumu tarifu paaugstināšanās, jo infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, nodrošinot drošu un nepārtrauktu sistēmas ekspluatāciju, operatoriem būs jāfinansē neatkarīgi no sniegto pakalpojumu apjoma.»
Take or pay līgumi
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/94452-iegut-incukalna-kratuvi-ir-lietuvas-intereses.htm?utm_source=feedly
