Grieķija būvēs žogu uz robežas ar Turciju
Grieķija būvēs žogu uz robežas ar Turciju
Māris Krūmiņš
Grieķija, kas pagājušā gada oktobrī kļuva par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas pieprasīja ES ārējo robežu aizsardzības aģentūras Frontex palīdzību, tagad paziņojusi, ka tas nav palīdzējis apturēt nelegālo imigrantu pieplūdumu no Turcijas un neatliks nekas cits kā uz abu valstu robežas būvēt nožogojumu.
Grieķijas pilsoņu aizsardzības ministrs un policijas priekšnieks Hristoss Papucis nav precizējis žoga parametrus, vien sakot, ka tas būs līdzīgs būvei, kādu uz ASV un Meksikas robežas ierīkojušas Savienotās Valstis.
"Grieķijas sabiedrība ir sasniegusi robežu nelegālo imigrantu uzņemšanā, un vairāk uzņemt mēs nevaram atļauties," sarunā ar ziņu aģentūru ANA sacījis ministrs. DPA vēsta, ka pēc Grieķijas valdības aplēsēm šajā valstī dzīvo ap 300 000 nelegālo ieceļotāju, bet ik dienas Grieķijā cenšas nokļūt vēl vairāk nekā 150 nelegāļu. Daudzi no viņiem tiek aizturēti un nogādāti bēgļu uzturēšanās centros, taču šīs iestādes ir pārpildītas. Situāciju sarežģī tas, ka ir ļoti grūti noteikt bēgļu pilsonību – pēc cilvēku kontrabandistu ieteikuma (viņi par saviem pakalpojumiem, palīdzot šķērsot Turcijas un Grieķijas robežu, prasa no 600 līdz 1200 eiro) bēgļi parasti uzdodas par ieceļotājiem no Afganistānas un Somālijas. Tā kā šajās valstīs plosās karš, saskaņā ar Grieķijas likumiem viņu deportācija nav iespējama.
Eiropas Savienības dati liecina, ka, šķērsojot 206 kilometrus garo Turcijas un Grieķijas sauszemes robežu, ES valstīs nonāk līdz pat 80% no kopējā nelegālo imigrantu skaita – liela daļa no viņiem izvēlas neuzkavēties Grieķijā, bet uzreiz pārcelties uz kādu bagātāku ES valsti. Krievijas laikraksts Novije izvestija norāda, ka šāda situācija zināmā mērā izveidojusies tieši Briseles prasību dēļ. Pirmkārt, pēc ES ieteikuma tika demontēti kājnieku mīnu lauki uz Turcijas un Grieķijas robežas, kas, iespējams, nebija īpaši humāni, tomēr atturēja daudzus potenciālos robežpārkāpējus. Otrkārt, ES kā vienu no Turcijas pievienošanās savienībai priekšnosacījumiem izvirzīja prasību liberalizēt vīzu režīmu. Tas novedis pie tā, ka patvēruma meklētājiem no Āfrikas vai Āzijas valstīm Turcija ir kļuvusi par ļoti izdevīgu tranzīta punktu.
Turcija, lai gan uzņēmusies attiecīgas saistības, neizrāda lielu iniciatīvu nelegālās imigrācijas apkarošanā, tāpēc oktobrī Grieķija vērsās pēc palīdzības pie 2007. gadā nodibinātās Frontex, kurai šī ir pirmā misija. Kopš novembra Grieķijas un Turcijas pierobežā izvietoti 200 Frontex robežsargu, ar kuru palīdzību izdevies kaut nedaudz samazināt nelegāļu skaitu. "Mums ir komplekss plāns, kas paredz sadarbību robežas apsardzē ar Frontex. Tāpat mēs plānojam modernizēt Grieķijas krasta apsardzi un izveidot nožogojumu uz sauszemes robežas. Es vēlos skaidri pasacīt, ka mūsu valstī paliks tikai tie migranti, kuriem ir tiesības uz starptautisko aizsardzību vai patvērumu, bet pārējiem – brīvprātīgi vai piespiedu kārtā – Grieķiju nāksies pamest," sacījis H. Papucis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/pasaule/38725-griekija-buves-zogu-uz-robezas-ar-turciju.htm
