Gerhards pret iebraukšanas maksu Jūrmalā
Gerhards pret iebraukšanas maksu Jūrmalā
Lelde Petrāne
[email protected]
21.08.2009
Īpašais maksas režīms Jūrmalā nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas, laikrakstam Neatkarīgā sacījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.
Atbildot uz jautājumu: «Kāda jēga ieguldīt 200 miljonus Ventspils šosejas rekonstrukcijā, ja sastrēgumi veidojas vietā, kur sadalās Jūrmalas un Ventspils plūsmas?», K. Gerhards sacījis:
Kaspars Gerhards (Foto: Elīna Kursīte, Db)«Jautājums ir cits: vai Jūrmalā ir jāsaglabā īpašais maksas režīms. Vecrīgā šāds režīms ir atcelts Ieviestas augstas maksas stāvēšanas zonas. Vai Jūrmalai ir jāsaglabā šāds režīms? Tas ir sastrēgumu cēlonis. Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu auto būtu drošībā. Ja nebūtu šīs nodevas, tad problēmu nebūtu.»
Savukārt uz jautājumu: «Kādus pārsteigumus lai gaida Latvijas iedzīvotāji nākamgad? Pieaugs cenas? Samazināsies maršrutu skaits?» K. Gerhards atbildējis: «1.oktobrī, nododot valsts budžeta projektu Saeimai, būs pilnīga skaidrība, ko darīt un kā organizēt darbu nākamgad. Būs skaidra vīzija, kādus maršrutus mēs atbalstām. Mana vīzija ir skaidra. Tur, kur ir vilciens, mēs atbalstām vilcienu. Tur, kur vilcienu satiksmes nav, tur atbalstām autobusu. Mēs nevaram maršrutus finansēt dubulti. Varētu būt dažādi dienas laiki - autobuss iet vēlu vakaros, kad nav vilciena, bet nekādā gadījumā, kad paralēli vienā maršrutā iet gan vilciens, gan autobuss.
Laikā, kad naudas bija daudz un varēja atbalstīt dažādus pārvadājuma maršrutus, ir iekrājies parāds autopārvadātājiem. Tagad mums ir jāatrod veids, kā šo parādu nosegt.»
Atbildot uz jautājumu: «Varbūt ir īstais brīdis integrēt dzelzceļu ar Rīgas sabiedrisko transportu?», ministrs sacījis: «Jautājums ir šāds: kā savienot pasažieru vilcienu ar starppilsētu satiksmi un Rīgas sabiedrisko transportu. Jautājums ir par izmaksām un cenām. Kamēr Rīgas pilsēta subsidē pasažieru pārvadājumus vairāk, nekā to veic Pasažieru vilciens, tikmēr būs grūti atrast sinerģijas efektu. Sabalansējot cenas un maršrutus un ieviešot e-talonu pasažieru vilcienā, var panākt lielāku efektu.»
Saistībā ar piezīmi: «Tiek izteikti minējumi, ka zem PPP (publiskās un privātās partnerības) projektiem autoceļu nozarē slēpjas slepeni privatizācijas varianti, lai labākās šosejas pārvērstu par maksas ceļiem...» K. Gerhards sacījis: «Es nedomāju, ka ar maksas ceļiem varēs novērst visas autoceļu problēmas. Īpaši ņemot vērā, ka ekonomikas krituma dēļ samazinās autobraucēju skaits. Šāds risinājums varētu būt jaunajam pārvadam pār Daugavu - tā sauktajam Ziemeļu koridoram.
Ja runājam par pārējiem ceļiem, tad PPP projekts Rīga-Sēnīte ir darba kārtībā. Sagatavošanas darbi jau notiek. Ir četri pretendenti uz konkursu. Ministru kabinetā šis jautājums tika skatīts un mēs drīz varētu nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem. Taču tas nebūtu maksas projekts, bet gan ceļa posms tiks nodots apsaimniekošanā uz 20 gadiem.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/08/21/Tango_projekta_dokumentu2
