Gan Lietuvā, gan Igaunijā drīzumā būvēs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas
Gan Lietuvā, gan Igaunijā drīzumā būvēs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas
Līva Melbārzde, DB
03.02.2010
Kā vienu no risinājumiem enerģijas ražošanas diversifikācijā abu Latvijas kaimiņvalstu atbildīgie ministri redz atkritumu dedzināšanas rūpnīcās lielākajās pilsētās.
To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Lietuvas enerģētikas ministres Arvīdas Sekmokas un Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts. Ar atkritumu dedzināšanas rūpnīcu tiks novērsta ne tikai atkritumu apsaimniekošanas problēma, šīs rūpnīcas saražos arī elektroenerģiju un siltumu, kas palīdzēs diversificēt šo valstu enerģijas ražošanas portfeli.
Lietuvā somu kompānija Fortum šādu rūpnīcu tuvākajos gados uzbūvēs Klaipēdā, kā nākamais solis ir plānota šādas rūpnīcas būve Viļņā. Savukārt Igaunija, kā Db.lv jau rakstīja, ir noslēgusi līgumu par šādas rūpnīcas būvi Tallinā ar Francijas investoru. Un Juhans Parts ir pārliecināts, ka jaunā rūpnīca palīdzēs apkarot līdz šim bijušo atkritumu apsaimniekošanas monopolu. Latvijā par atkritumu dedzināšanas rūpnīcu epizodiski tiek runāts jau teju 10 gadu garumā, bet pašlaik bez konkrētiem rezultātiem.
Kā galveno šī gada izaicinājumu enerģētikā Lietuva un Igaunija redz elektroenerģijas tirgus atvēršanu par 35%. Lietuvā tas jau ir atvērts no 1. janvāra, igauņi to atvērs 1. aprīlī.
«Tas ir ļoti svarīgs solis vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē, jo tikai kā vienots tirgus Baltijas valstis var būt interesantas investoriem.
Tuvāko 3-5 gadu laikā tiks izbūvēts Estlink 2. kabelis un Lietuvas- Zviedrijas starpsavienojums. Noteikti jānotiek arī savienojuma būvei starp Lietuvu un Poliju, lai Baltijas iedzīvotāji varētu izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas cenu, nevadoties tikai no Skandināvijas piedāvājuma,» tā J. Parts. Viņš uzskatīja, ka gāzes apgādē Baltijai jākoncentrējas uz sašķidrinātās dabasgāzes projektiem, kam piešķirts arī atbalsts no Eiropas Savienības puses. Šajā reģionā pēc Eiropas Komisijas vīzijas plānoti kopā četri sašķidrinātās gāzes termināļi- viens no tiem Latvijā.
«Kamēr dabasgāzes apgādē Baltijai ir tikai viens piegādātājs, nevajadzētu palielināt jau pašreizējo dabasgāzes patēriņa apjomus,» sacīja Igaunijas ekonomikas ministrs. Igauņi tāpat kā Lietuvieši ir gatavi strādāt arī pie sava atomelektrostacijas projekta. Latvijas enerģētikas pozīcija un vīzija šajā sammitā no atbildīgās Ekonomikas ministrijas puses netika pārstāvēta.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2010/02/03/Gan_Lietuva_gan_Igaunija
