Gaismas pils būvniekiem negrib dot 9 miljonus
Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu
«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.
Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.
«Lai turpinātu tiesvedību, bija jāmaksā nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu – 60 tūkstoši eiro, un to aprēķina no apmierināmās prasības summas, kas ir 9,3 miljoni eiro. Līdzekļus lūdzām valsts budžetā, saņēmām un lietu pārsūdzējām,» paskaidroja D. Vilsone.
Zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs Dienas Biznesam apstiprināja savu gatavību lietu uzvarēt. «Lieta ir vinnējama, tur nav šaubu!» pārliecināti sacīja advokāts.
D. Vilsone Dienas Biznesam uzsvēra, ka ministrijai nav cita ceļa, kā vien tiesāties tālāk. «Ja mēs piekristu maksāt šos deviņus miljonus, tad radītu tiešus zaudējumus valstij! Kā zinām, nevienu līgumu tā izpildes laikā nemaina,» par tiesāšanās mērķi sacīja valsts sekretāre.
Sākotnēji liekas neticami, ka Nacionālā Būvkompāniju apvienība un Kultūras ministrija, izmantojot vienu un to pašu kārtulu būvniecības izmaksu aprēķināšanai, nonāk pie atšķirīgiem rezultātiem, tomēr, lai saprastu iemeslu, vispirms jāsaprot, par ko līguma slēdzēji vienojās.
Līgumu abas puses parakstīja 2008. gada 15. maijā. Līgumā tika iekļauts progresīvs noteikums – mainīt projekta izmaksas atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, un tam par pamatu izmantot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus. Pašu principu par progresīvu atzīst gan būvnieki kopumā, gan citas ministrijas un valsts iestādes.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/gaismas-pils-buvniekiem-negrib-dot-9-miljonus-485814
