Finanšu uzkrājumu nav 83% Latvijas mājsaimniecību
Biznesa ziņu portāls BNN.LV
Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls Latvijas iedzīvotāju vidū bija darba samaksas samazināšanās, sākot ar pērnā gada 3.ceturksni tā ir pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās. Turklāt četrām piektdaļām mājsaimniecību nav vispār nekādu finanšu uzkrājumu.
Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotika tik strauji, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast u.c. iemesli.
Joprojām lielas problēmas rada darba atrašana. Šī gada 1.ceturksnī tikai 11% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 9% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.
Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi – apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav, pie kam gada laikā šis rādītājs ir nedaudz palielinājies no 79% 2010.gada 1.ceturksnī līdz 83% šī gada 1.ceturksnī.
Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību.
Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 13% mājsaimniecību. Pastāv tendence pabalstu saņēmušo mājsaimniecību īpatsvaram nedaudz pieaugt – no 10% 2010.gada1.ceturksnī līdz 13% šī gada 1.ceturksnī. Nav mainījusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Tāpat kā iepriekš, arī 2011.gada 1.ceturksnī 12% mājsaimniecību saņēma palīdzību no radiem Latvijā, savukārt 4 % mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs (šī palīdzība gan gada laikā ir nedaudz sarukusi – pirms gada šāda veida palīdzību saņēma 6% mājsaimniecību).
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/49533-finansu-uzkrajumu-nav-83-latvijas-majsaimniecibu.htm
