Ēku energoefektivitātes uzlabošanā būtu jāinvestē 320 miljoni latu
Žanete Hāka, 2013. gada 4. jūnijs
Lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram, gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī dažāda tipa privātīpašumā esošām ēkām, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).
Pašlaik Latvija ir iezīmējusi ES fondu finansējumu aptuveni 190 miljonu latu apjomā un nacionālo līdzfinansējumu 30 miljonu latu apjomā, kam kopā ar privāto finansējumu būtu jānodrošina investīcijas ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanai vismaz 320 miljonu latu apjomā. Par precīzāku pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta veidu vēl paredzētas diskusijas, norāda EM.
Ministrija uzskata, ka iedzīvotājiem pieejamo ierobežoto resursu dēļ, kā arī, lai veicinātu sabiedrības motivāciju renovēt mājokļus, nepieciešami papildu stimuli pazeminātu aizdevuma procentu likmju vai līdzfinansējuma veidā. Turpmāk, veidojot atbalsta mehānismu, jāņem vērā, ka atbalstam jānodrošina komplekss pasākumu kopums, diferencējot atbalsta veidus un intensitāti. Tāpat atbalstam jānodrošina pasākumu īstenošana ne tikai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet arī no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanas sekmēšanai gan dzīvojamās mājās, gan publiskās, komerciālās, ražošanas un citās ēkās.
Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai EM rosina veidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli, tai skaitā veidojot nosacījumus, kas mazinātu banku kredītriskus, piemēram, sniedzot papildu garantijas (portfeļgarantijas).
Tāpat ministrija strādā, lai izveidotu nosacījumus alternatīvu energoefektivitātes pasākumu ieviešanas modeļu (piemēram, iesaistot energopakalpojumu uzņēmumus) izmantošanai un labākai funkcionēšanai, tādējādi paplašinot pieejamo risinājumu un finanšu avotu klāstu.
Vienlaikus EM turpina normatīvo aktu pilnveidošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, lai nodrošinātu efektīvāku dzīvojamo māju pārvaldīšanu un operatīvāku lēmumu pieņemšanu. Tuvākajā laikā EM plāno iesniegt starpinstitūciju saskaņošanai normatīvo aktu projektu ēku energoefektivitātes jomā, iekļaujot kritērijus ēku klasifikācijai atkarībā no energoefektivitātes.
Lai sekmētu ēku renovāciju, EM aicina pašvaldības izmantot tām dotās tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai piemērojamo likmi, kas palielinātu ēku īpašnieku interesi veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Vienlaikus EM aicinās apzināt enerģijas patēriņu valsts sektora ēkās, veikt šo ēku energoefektivitātes novērtēšanu un energosertificēšanu, kā arī energoefektivitātes pasākumu plānošanu un īstenošanu.
Lielākajai daļai esošo ēku Latvijā ir augsts energoresursu patēriņš un zema siltumnoturība, kas būtiski ietekmē apkures un māju uzturēšanas izmaksas, skaidro EM. Ņemot vērā, ka vairums no šīm ēkām tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, ir aktuāla šo ēku pakāpeniska renovācija.
Tādēļ galvenajos politikas plānošanas dokumentos Latvija ir noteikusi mērķi uzlabot esošo ēku energoefektivitāti un pakāpeniski samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu ēkās. Pēc ekspertu vērtējuma, lai izmaksas atmaksātos, var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora, tai skaitā ap 25 tūkstošus daudzdzīvokļu māju 38 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Tādejādi, pieņemot, ka vidējās renovācijas izmaksas ir 70 lati uz vienu kvadrātmetru, nepieciešamo investīciju apjoms veido 2,7 miljardus latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/eku-energoefektivitates-uzlabosana-butu-jainveste-320-miljoni-latu-395022
