EDLUS ieviešana palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus par 101 miljonu eiro
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā divos gados palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus valstij par 101 miljonu eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.
Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) tika ieviesta kā jauns risinājums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, lai nodrošinātu darbaspēka nostrādāto stundu uzskaiti, nodokļu nomaksas veicināšanu un saimnieciskās darbības izsekojamību. Sākot ar 2017. gada 1. oktobri, EDLUS bija jānodrošina būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir virs viena miljona eiro, bet ar 2020. gada 1. janvāri – būvlaukumos ar būvdarbu izmaksām virs 350 000 eiro, kas nozīmē, ka būvlaukumu skaits, kur jāizmanto EDLUS palielinājās. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošina, ka būvuzņēmējs vienotā sistēmā reģistrē un uztur datus par būvlaukumos nodarbinātām personām un būvlaukumu apmeklētājiem, un reģistrētos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norāda: "EDLUS ieviešana ir sevi attaisnojusi un, neskatoties uz samērā augstajām ieviešanas un uzturēšanas izmaksām, ko sedz paši uzņēmēji, ieguvumi ir ar daudz plašāku ietekmi, jo panākts būtisks uzlabojums ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecības nozarē, kas veicina godīgu konkurenci un uzlabo ikviena būvniecībā nodarbinātā sociālās garantijas un labklājību. Pašu būvuzņēmēju ciešā iesaiste un uz sadarbību organizētais darbs ar valsts institūcijām ir sekmējis šīs iniciatīvas rezultātus, kas var kalpot kā labās prakses piemērs arī citās nozarēs."
Lai arī 2019. gadā kopējie būvdarbu apjomi bija lielāki nekā 2017. un 2018. gadā, tomēr nozares ģenerālvienošanās aktivitātes ir pozitīvi ietekmējušas vidējās darba algas pieaugumu nozarē un attiecīgi arī kopējos darbaspēka nodokļus. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi 2019. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir pieauguši par 101,35 milj. eiro jeb 43,3 %.
Pēc ģenerālvienošanās stāšanās spēkā 2019. gada 3. novembrī, kas nosaka lielāku minimālo algu nozarē nekā valstī noteikta, t.i. 780 eiro bruto mēnesī, periodā no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 28. februārim, 68,5% būvniecības nozarē nodarbināto darba ņēmēju darba ienākumus saņēma virs valstī noteiktās minimālās darba algas. Salīdzinot šo rādītāju ar periodu pirms ģenerālvienošanās ieviešanas, tas ir palielinājies par 3,6 procentpunktiem.
Vērojams nozīmīgs darba vietu skaita pieaugums zemākas kvalifikācijas profesijās. Piemēram, ja darba vietu skaita pieaugums būvdarbu vadītājiem 2019. gadā bija 5,6 %, tad palīgstrādnieku darba vietu pieaugums 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bija 22,3 %.
2019. gadā vidējā stundas tarifa likme būvniecības nozarē, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājusies par 8,6 %. 2019. gadā tā bija 7,59 eiro, kas ir par 2,2 % lielāka nekā vidēji valstī (7,43 eiro).
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/koks-atstajis-darbu-rere-grupa-un-rere-buve-valdes-497345
