Dižu cilvēku domu graudi
Augsti mērķi, lai arī nepiepildīti, mums ir dārgāki par maziem mērķiem, lai arī sasniegtiem. Johans Volfgangs Gēte, vācu filozofs (XVIII—XIX gs.)
Kādi ļaudis mums ir vajadzīgi? Ļaudis nenopērkami. Ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās. Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām. Ļaudis vīrišķīgi darbā, nenogurstoši nesekmēs. Ļaudis, kurus nevada divējādas tikumības — viena privātā dzīvē, otra atklātā dzīvē. Ļaudis pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv. Ļaudis atturīgi, tas ir, ļaudis, kuri savus ceļus neloka šolaiku Baala — alkohola priekšā. Īsiem vārdiem sakot — mums vairāk vajadzīgi ļaudis, nekā statūti un instrukcijas.
Kārlis Ulmanis, Latvijas Republikas prezidents (XIX—XX gs.)
Ja cilvēki neiemācīsies palīdzēt cits citam, cilvēku dzimums nozudīs no zemes virsas.
Valters Skots, angļu dzejnieks un prozaiķis (XVIII—XIX gs.)
Jaunība un brieduma gadi mums jāveltī dzimtenei, vecumdienas — sev pašiem.
Plīnijs jaunākais, Senās Romas vēsturnieks un rakstnieks (I—II gs.)
Visdārgākais dzīvē stāv augstāk par naudu, un tam ar naudu nav nekāda sakara. Tā cena ir asinis un sviedri, un šo cenu nosaka pati dzīvība — precīzas vērtības ekvivalentu.
Roberts Hainlains, amerikāņu rakstnieks (XX gs.)
Pārticība vecumdienās — jaunības turpinājums.
Čarlzs Lems, angļu rakstnieks (XVIII—XIX gs.)
Ja kaut ko nepārzini, kaut ko nesaproti, bet nonievā to: tas ir vispārējs viduvējību likums.
Visarions Beļinskis, krievu kritiķis un publicists (XIX gs.)
Uzskatus nav iespējams izlūgties no labiem paziņām, ne arī nopirkt grāmatveikalā. Tie jāizveido domāšanas procesā, un tas obligāti jādara pašam patstāvīgi un pašam ar savu galvu.
Dmitrijs Pisarevs, krievu literatūras kritiķis un publicists (XIX gs.)
Civilizācijas vēsturi var izteikt sešos vārdos: jo vairāk zini, jo vairāk vari.
Edmonds Abu, franču rakstnieks (XIX gs.
Gudrība vienmēr ir apmierināta ar to, kas ir, un nekad neīgņojas uz sevi.
Marks Tulijs Cicerons, Senās Romas politiķis, rakstnieks un orators I gs. pirms mūsu ēras
Saskarsme ar gudriem cilvēkiem jāiesaka katram tieši tādēļ, ka muļķis, atdarinādams gudro, pierod rīkoties gudri.
Georgs Lihtenbergs, vācu rakstnieks XVIII gs.
Jebkādas zināšanas tikai tad ir vērtīgas, ja tās padara mūs enerģiskākus.
Jožefs Etvešs, ungāru rakstnieks (XIX gs.)
Skolai atkarībā no galvenajiem mācību priekšmetiem un principiem, kas iekļauti skolas izglītības sistēmā, piemīt milzīgs spēks noteikt tautu un valstu dzīvesveidu un likteņus.
Dmitrijs Mendeļejevs, krievu zinātnieks (XIX—XX gs.)
Ja jūs ienīstat vardarbību, bet ticības politikā nav, tad vienīgais līdzeklis, kā izvairīties no nelaimēm, ir izglītība.
Džordžs Orvels, angļu rakstnieks (XX gs.)
Patiesi vīrišķīgam cilvēkam jābūt nedrošam brīdī, kad viņš par kaut ko izšķiras, viņam jāapsver visas nejaušības, bet rīkojoties viņam jābūt drosmīgam.
Hērodots, sengrieķu vēsturnieks (V gs. pirms mūsu ēras)
Daba vēl nav radījusi tādu nervu sistēmu, kas spētu viena pati izturēt vainas sajūtu, ko rodas daudzu citu rīcības dēļ.
Bobs Šovs, angļu rakstnieks (XX gs.)
Cilvēks ir vājš: dzirdot aplausus, viņā kaut kas rodas un kļūst liels, bet ledaina klusēšana liek sarauties mazam.
Tomass Manns, vācu rakstnieks (XIX—XX gs.)
Visbriesmīgākā neticība ir neticība sev.
Tomass Kārlails, angļu filozofs (XVIII—XIX gs.)
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2558
