Daudzdzīvokļu māju siltināšanā īpaša uzmanība jāpievērš kvalitātes jautājumiem
Daudzdzīvokļu māju siltināšanā īpaša uzmanība jāpievērš kvalitātes jautājumiem*
o aukstāka ziema, jo lielāki maksājumi par siltumu. Siltinātā mājā siltuma zudumus var samazināt par 50%, dažreiz pat vairāk, tātad arī maksāt par 50% mazāk.
Cilvēki nedzīvo vienai dienai, viņi paši rēķina, cik un par ko maksā. Energoresursi ir lielākā izmaksu pozīcija mājokļu apsaimniekošanā. To apzinoties, daudzi mājokļu īpašnieki meklē iespējas ietaupīt siltumu, līdz ar to arī izmaksas.
Atbalstu māju siltināšanai var saņemt arī no ES struktūrfondiem- Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros iespējams gūt 50% līdzfinansējumu māju renovācijai, sagatavojot un iesniedzot projektu pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.. Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.
Par šo ERAF aktivitātei šobrīd ir liela iedzīvotāju interese - kopš aktivitātes uzsākšanas 2009.gada aprīlī līdz š.g. 8. decembris saņemti 268 projekti no 67 apdzīvotām vietām visā Latvijā. Aktivitātes ietvaros pieejamais kopējais finansējums 44,37 miljonu latu.
Ja mājas iedzīvotāji ir nolēmuši siltināt savu māju un pieteikušies ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, viņi, protams, grib labu rezultātu – kvalitatīvi renovētu māju. Kā to kontrolēt?
Pēteris Druķis, Tehnisko Ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētājs skaidro: «Projekta veikšanas kvalitātes kontroli nevajag radīt mākslīgi un nevajag to sagaidīt no valsts institūcijām. Katrs pats, kurš kaut ko pasūta savām vajadzībām, var novērtēt kvalitāti saviem spēkiem, vai pieaicinot attiecīgos ekspertus. Visbūtiskāk kvalitāti ietekmē tās personas un uzņēmēji, kuri realizē siltināšanas projektus (gan projektētāji, gan būvnieki). Vēlos uzsvērt, ka sertifikāti, ar kuriem sabiedrībā iziet arhitekti un būvinženieri, automātiski neapliecina šo personu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Līdz ar to mans vērtējums - katram, kurš ir uzņēmies investēt līdzekļus siltināšanas projektā, ir skaidri jāapzinās, kā tiks kontrolēta un nodrošināta kvalitāte. Vispirms tie ir līguma nosacījumi ar darbu veicējiem; būtiska ir arī šo darbu veicēju reputācija, par kuru atsauksmes šodien, informācijas laikmetā, iegūt nav nekādas problēmas.«
Paveiktā darba kvalitāte ir atbildības jautājums starp pasūtītāju un izpildītāju. Darba pasūtītāja drošībai var ieteikt apdrošināt darba kvalitātes riskus. Protams, apdrošināšanas pakalpojums ir papildus izmaksas, bet pasaulē šī prakse jau ir ļoti sena.
«Šajā sakarā man ir jāpiemin mūsu likumdevēju neizlēmība, ka šodienas būvniecības normatīvie akti ir ļoti komplicēti, un atbildība par būvniecības darbu kvalitāti ir izkaisīta starp būves ierosinātājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un būvinspektoriem. Ja pērkat preci, uzreiz ir skaidrs, no kā prasīt kompensāciju vai brāķa novēršanu, bet būvniecībā nav tik vienkārši, » saka Pēteris Druķis, iesakot izmantot apdrošinātāja pakalpojumus.
Mājas siltināšana nav tikai siltuma zudumu novēršana, bet arī sakopta, estētiska vide. Dzīvot skaistā mājā un maksāt mazāk, to piedāvā un nodrošina renovēta māja. Savukāŗt, renovācijas izmaksas samazināt uz pusi var ERAF aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» ietvaros.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/223722
