Cilvēku aizbraukšana uz ārzemēm «iegriež» ekonomikai
Fakts, ka ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji gana intensīvi pamet mūsu valstī labākas dzīves meklējumos ārvalstīs, nav nekāds noslēpums.
Nesen piedzīvotās krīzes kulminācijas brīdī tas varēja šķist pat visnotaļ pozitīvs scenārijs arī no valsts viedokļa. Proti, labāk, lai cilvēks, kurš palicis bez darba, dodas strādāt, piemēram, uz Lielbritāniju, nekā barojam viņus no paknapā Latvijas sociāļā budžeta. Problēma vienīgi tā, ka lielai daļai no aizbraukušajiem nav noskaņojuma atgriezties dzimtenē tajā brīdī, kad tās valdība ir paziņojusi, ka krīze beigusies, un tagad Latvija, starp citu ir veiksmes stāsts.
Dzīvē nekas tā īsti nepaliek bez sekām, un to var attiecināt arī uz nupat minēto procesu. Vispirms jau jāatzīst, ka šobrīd nu ir sācies tas, ar ko nereti esam baidījuši paši sevi - arvien biežāk trešo valstu iedzīvotāji par savu gala mērķi Eiropā izvēlas Latviju. Protams, vērtējot šo procesu globālā kontekstā, atbraucēju nemaz nav tik daudz - pērn tādu bijis aptuveni pieci tūkstoši, tomēr tendence ir skaidra - šādu cilvēku daudzums pieaug. Taču ir kāds ekonomiski nelabvēlīgāks faktors. Redz, nav jau tā, ka naudas un vēlmes investēt pasaulē krīzes un dažādu citu procesu ietekmē vairs nebūtu nevienam. Gluži pretēji - cilvēki, kuru rokās ir pietiekami lieli uzkrājumi, meklē iespējas tos investēt, viņi meklē variantus, kā diversificēt savu līdzšinējo darbību.
Jāpiemin arī fakts, ka privāto investīciju fondu kapitāls pasaulē sasniedzis rekordaugsto trīs triljonu ASV dolāru apjomu - tas ir audzis par spīti satricinājumiem finanšu tirgos un pesimistiskajām ekonomiskajām prognozēm pasaulē. Un tas ir ievērojams rādītājs! Tomēr šo potenciālo investoru interešu lokā Latvija neietilpst. Jā, mēs labi izskatāmies uz Dienvideiropas valstu fona, mēs esam spējuši noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu, taču iedzīvotāju mums kļūst arvien mazāk - pabraucot pa Latvijas lauku rajoniem, it īpaši Latgales pusē, ir redzams, ka pamestas mājas, pieticīgi vērtējot, nav nekāds retums - patiesību sakot, daudzas vietas izskatas vienkārši izmirušas. Bet starptautiska līmeņa ražotājam ar daudzmiljonu apgrozījumu, lai atvērtu jaunu ražotni, vajag garantijas, ka pietiekami īsā laika posmā viņš varēs to nodrošināt vismaz ar tūkstoš strādājošajiem. Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks - cilvēki aizbrauc, jo te nav, kur strādāt, saņemot pienācīgu atalgojumu, bet investori vairās no ienākšanas Latvijā, jo trūkst darbaroku.
Iespējams, ir daudz dažādu variantu, kā pārtraukt šo apburto loku, un ir teju neiespējami pateikt, kurš no tiem būtu efektīvākais, jo vismaz līdz šim pie mums nav pamēģināts neviens no tiem. Taču kā viens no variantiem, ko vismaz būtu vērts apsvērt, ir vienošanās ar ārzemēs strādājošajiem Latvijas pilsoņiem par atgriešanos apmaiņā pret šo cilvēku kredītu sloga atvieglošanu, protams, nosakot gana noteiktu termiņu, kas šiem cilvēkiem noteikti būtu, strādājot tieši mūsu valstū, nevis braukājot apkārt pa pasauli.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/cilveku-aizbrauksana-uz-arzemem-iegriez-ekonomikai-376264
