Cenu burbuļa pozitīvais efekts
Mihails Gromovs 07.2007
Viens no spilgtākajiem cenu burbuļa piemēriem pasaules nekustamo īpašumu tirgos ir Japāna. Tā pārsprāgšana 1989. gadā izraisīja dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu cenu krišanos par vairāk nekā 33%. Šīs katastrofas sekas nav pārvarētas vēl šobaltdien - cenas nav atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tajā pat laikā, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, cenu burbulis paveica arī ko labu. Nekustamo īpašumu nesasniedzamās cenas deva iespēju finansēt oriģinālu arhitektūras projektus, kas kļuva par īstu Uzlecošās saules zemes vizītkarti.
1989. gadā Ekspluatācijā tika nodots aldaru kompānijas Asahi administratīvais korpuss. Pirmā ēka, kas tika uzcelta pēc franču arhitekta Filippa Starka projekta, ir veidota kā apgriezta piramīda ar mazmazītiņiem lodziņiem. Tā jumtu vainago masīva apzeltīta konstrukcija, kuras uzdevums ir simbolizēt Asahi alus kausa putu kroni. Šīs konstrukcijas augstums ir 43 metri, bet svars – 360 tonnas. Līdzās piramīdai izvietota vēl viena kompleksa ēka – 22 stāvus augsts debesskrāpis Adzumbasi. Arī tam ir alus kausa forma.
Teritorijā starp Tokijas prestižo darījumu rajonu Marunouti un tirdzniecības rajonu Ginza izvietojies 80. gadu beigās uzceltais Starptautiskais forums – arhitekta Rafaela Viņjona darbs. Šā kompleksa galvenā ēka – gigantisks 60 metrus augsts no stikla un tērauda veidots ātrijs (iekšējais pagalms), tā 210 metrus garo jumtu balsta divas masīvas, 124 metru attālumā viena no otras stāvošas tērauda kolonnas. Līdzās ātrijam novietotas vairākas ēkas, kuru forma atgādina kubus. Savā starpā tās savienotas ar pazemes pārejām un arī vairāku desmitu metru augstumā paceltiem stikla koridoriem. Ātrija stikla fasādes platība pārsniedz 20 000 kvadrātmetru.
Starptautiskais forums ir Japānas lielākais kongresu centrs. Šeit izvietoti divi teātri ar 5000 vietām, izstāžu zāles ar 6000 m2 platību, biroju telpas, restorāni, tirdzniecības centri... Šis unikālais komplekss spēj izturēt 7,5 ballu zemestrīci pēc Rihtera skalas.
1986. gadā tika uzsākta Kansai starptautiskās lidostas celtniecība. Tas apkalpoja Osakas un Kioto pilsētu pasažierus. Projekta unikālums ir tajā apstāklī, ka tas tika uzcelts uz mākslīgas salas, kuras garums bija 5 km, bet platums - 3 km. Kompleksa centrālā ēka ir četru stāvu termināls 1,7 km garumā. Termināla iekšienē visā tā 60 metru augstumā paceļas ātrijs. Termināla jumts veidots no nerūsoša tērauda plātnēm. Lidostas celtniecība izmaksāja 14,4 miljardus dolāru un ilga turpat astoņu gadus. Starp citu, salas teritorija tiek joprojām paplašināta.
Par vienu no Osakas pilsētas ievērojamākiem objektiem kļuva Umeda augstceltņu komplekss. Tas tika uzcelts par korporācijas Sekusi līdzekļiem un apvieno divus 40 stāvus augstus torņus, kurus savieno peldošs dārzs. Tas ir skatu laukums, kurā tiek izsmidzināti ūdens putekļi, radot efektu, kuru japāņi ar sev raksturīgo poētiskumu nosaukuši par zilo mākoņu okeānu. Lai nokļūtu peldošajā dārzā, vispirms jāpaceļas stikla liftā, kas slīd pa ēkas ārpusi, jāpaceļas līdz 35 stāvam. Tālāk apmeklētāji nokļūst ar eskalatoru. Interesanti, ka Umeda komplekss 1988. gadā tika iecerēts kā četru torņu komplekss. Taču cenu burbuļa pārsprāgšana lika koriģēt šos plānus.
Astoņdesmito gadu beigās tika sāka Pasaules tirdzniecības kompleksa celtniecība Osakā, kas tika atklāts 1995. gadā. Stiklā tērptais debesskrāpis paceļas 256 metru augstumā. Ēkā ir 3 pazemes un 55 virszemes stāvi. Septīto līdz četrdesmit trešo stāvu aizņem biroji, 49. stāvā atrodas kāzu ceremoniju zāle, 50. stāvā – Osakas Pasaules Tirdzniecības Centrs. {bilde_3}Pārējos stāvos izvietotas konferenču zāles, tirdzniecības centri, restorāni, banka, pasts un tml.
1988.gadā celtnieki ķērās pie tobrīd pasaulē garākā iekārtā tilta Akaši-Kaikio celtniecības. Tā garums ir 3911 metrs. Sešu joslu braucamā daļa ar trosēm piestiprināta pie diviem 283 metrus augstiem torņiem-piloniem. Tilta, kurš tika pabeigts tikai 1998. gadā, uzcelšanai tika izmantoti 193 tūkstoši tonnu tērauda. Saskaņā ar inženieru aprēķiniem tas spēj izturēt vēju, ar ātrumu 80 m/sek. un 8,5 balles stipru zemestrīci pār Rihtera skalas. Tilta laidumi ir speciāli nostiprināti ar metāla konstrukcijām, kas piedod tam lielāku stingrību, katrā pilonā ir 20 mehāniski atsvari. Kad, pūšot vējam, pilons noliecas uz vienu pusi, atsvari novirzās uz otru, tādejādi iztaisnojot torni.
Tirgus vētrainās attīstības periodā dāsnus ieguldījumus nekustamajos īpašumos atļāvās ne tikai privātās kompānijas. Uzskatāms piemērs ir Tokijas mērija, kas laikā no 1989. līdz 1991. gadam tika uzcelta pēc arhitekta Kendzo Tange projekta. Komplekss sastāv no trim ēkām, kurās strādā kopumā 13 000 cilvēku. Pirmajai augstceltnei ar visai vienkāršu nosaukumu Galvenā ēka 1 ir 48 stāvi, kas to paceļ 243 metru augstumā. Galvenā ēka 2 ir nedaudz pieticīgāka – tai ir 34 stāvi. Papildus stingrību abām augstceltnēm piedod to stūros iebūvēti īpaši serdeņi. Starp abiem torņiem izvietojusies tos savienojošā centrālā daļa – septiņus stāvus augstais Pilsētas sapulču nams. Interesanti, ka ieeja mērijā ir atļauta arī vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, un 45. stāvā izvietoto skatu laukumu ik gadu apmeklē aptuveni 2,5 miljoni cilvēku.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
