Baņķieris: Mājokļu kredītu portfelī situācija sliktāka, nekā gaidīts
Mājokļu kredītu portfeļa kvalitāte tirgū kopumā ir sliktāka, nekā gaidīts, trešdien žurnālistiem atzina «Nordea bankas» Latvijas filiāles juridiskais vadītājs Valdis Siksnis.
Viņš skaidroja, ka bija cerības, ka vasaras sezonā, kad iedzīvotājiem nav jāmaksā par apkuri, un makroekonomikas rādītāju uzlabošanās rezultātā mājokļu kredītu portfeļa kvalitāte uzlabosies, taču situācija esot pretēja.
Piemēram, šā gada trešajā ceturksnī «Nordea bankas» mājokļu kredītu portfelī maksājumus virs 90 dienām kavē 8,6%, bet tirgū vidēji tie ir 16,9%. 2010.gada sākumā tirgū kopumā šis rādītājs bija 16%, bet «Nordea bankai» - 8%.
Kā pieļāva Siksnis, makroekonomikas rādītāju uzlabošanās tomēr neparādās visus mājsaimniecību maciņos un joprojām daļai cilvēku ievērojamas problēmas nokārtot savas kredītsaistības.
Ne tik strauji kā 2008.-2009.gadā, tomēr turpinot parādīties jauni nemaksātāji. Tā esot negatīva un negaidīta tendence.
«Precīzi to, kādi tam ir iemesli un kas noticis citādi, nekā domājām, grūti pateikt. Visticamāk, tā ir nevienmērīgā divu ātrumu attīstība. Ir cilvēku grupa, kas situācijas uzlabošanos izjūt, un ir cilvēki, uz kuru ikdienu tas nav atsaucies,» skaidroja baņķieris.
Tāpat būtiski esot pieaudzis privātpersonu maksātnespējas procesu skaits. Vienlaikus Siksnis pieļāva, ka daļa maksātnespējas procesu tomēr ir taktisku motīvu vadīti un daļa no maksātnespējīgajiem tomēr ir spējīgi savas saistības kārtot.
Taujāts, kādas ir prognozes par finanšu situāciju mājsaimniecībās, Siksnis norādīja, ka globālās situācijas un sastinguma finanšu tirgos dēļ nāksies rēķināties ar lēnākiem ekonomikas atkopšanās tempiem, taču līdzvērtīga situācija 2009.gadā pieredzētajai tomēr neatkārtosies.
Tomēr, kā apgalvoja Siksnis, lai arī mājokļu kredītu portfeļa kvalitāte nav uzlabojusies atbilstoši prognozētajam, tas nav mazinājis «Nordea bankas» vēlmi būt aktīvai mājokļu kredītu tirgus dalībniecei. Pēc viņa sacītā, «Nordea bankai» nav plānu sašaurināt līdzdalību mājokļu kreditēšanā.
«Galvenais ir nosacījumi un prasības, ja tās tiek izpildītas, tad esam gatavi kreditēt,» uzsvēra Siksnis, atzīstot, ka konkurence tirgū ir kļuvusi profesionālāka.
«Ja vienā brīdī baņķieri bija zaudējuši piesardzību, tagad situācija ir citāda un īpaši agresīvi nosacījumi pat netiek piedāvāti,» norādīja Siksnis.
«Nordea bankas» kopējais kredītportfelis veido 1,9 miljardus latus, un šogad korporatīvajiem klientiem no jauna kredītos izsniegti 114,4 miljoni latu, bet mājokļu kredītos izsniegti 32,6 miljoni latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/58195-latvija-ierindojas-labako-es-fondu-apguveju-trijnieka.htm
