Augustā cenas turpina kristies, rudenī sagaidāmas pārmaiņas
Balsts 28.08.2007
Pēc SIA „Balsts” datiem augustā sērijveida dzīvokļu cenas pazeminājušās vidēji vēl par 2,9%. Pēc kompānijas prognozēm, līdz ar atvaļinājuma sezonas beigām, rudenī ir sagaidāms iedzīvotāju aktivitātes pieaugums.
Cenu korekcijas turpinājās arī augustā. Kopumā sērijveida dzīvokļu cenas, kopš maija sākuma, kad sākās cenu pazemināšanās, ir kritušās par 12%. SIA „Balsts” valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš norāda, ka dotajā brīdī vērojamais sērijveida dzīvokļu cenu kritums precīzāk būtu saucams par cenu korekciju. „Šogad laiks, kad tika ieviesti pretinflācijas pasākumi, sakrita ar brīdi, kad nekustamo īpašumu cenas bija sasniegušas savu maksimumu. Pircēju aktivitāte samazinājās arī līdz ar atvaļinājumu sezonas sākšanos. Sākās cenu lejupslīde, kuru daudzi šodien uzskata par nekustamo īpašumu krīzes sākumu.”
„Iedzīvotājiem, kuri šobrīd ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, rudenī nāksies pieņemt lēmumu. Arī sarunās ar banku pārstāvjiem, esam saņēmuši informāciju, ka bankas jau ir pielāgojušās patreizējai situācijai un turpina izsniegt mājokļu kredītus. Pateicoties šādām iezīmēm, rudenī varam gaidīt pircēju aktivitātes un pieprasījuma palielināšanos, jo iedzīvotāju vidū vēl joprojām ir liela vajadzība pēc mājokļiem,” stāsta Aigars Zariņš.
Pēc SIA „Balsts” prognozēm septembrī sērijveida dzīvokļiem ir sagaidāms cenu kritums 2-3% ietvaros, oktobrī tas būs jau nedaudz zemāks – 1- 2% un jau novembrī cenu kritums varētu apstāties un tāds saglabāties līdz pat šī gada beigām.
Nedaudz cena pazeminājusies arī zemei Rīgā un Pierīgā. Taču tā kā zemes platība ir ierobežota, it īpaši Rīgas un Pierīgas rajonā, nevajadzētu šaubīties, ka cena ilgtermiņā zemei varētu tikai palielināties. Pārējiem tirgus segmentiem cenu korekcijas nav fiksētas.
Ir ievērojami palielinājusies aktivitāte īres tirgū - ir pieaugusi iedzīvotāju vēlme mājvietu īrēt. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju vidū radušos neskaidrību par turpmāko nekustāmā īpašuma tirgus attīstību un pieņemtā inflācijas apkarošanas plāna dēļ, kā rezultātā daudzi iedzīvotāji domā, ka nevar vairs saņemt hipotekāro kredītu.
„Daudziem šobrīd ir tieksme saukt šo cenu kritumu par krīzi. Tā ir krīze. Krīze spekulantiem, kuriem šobrīd ir grūti – grūti saņemt kredītu un grūti būs arī sagaidīt strauju cenu pieaugumu. Tā ir arī krīze investoriem ar zemu resursu potenciālu, kuri ir veikuši lielus ieguldījumus, jo nav vairs tāda atdeve no šīm investīcijām pietiekoši īsā laikā, kā tas bija iepriekš. Šī daļa veido tikai 20 – 25% no visiem aktīvajiem nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem,” skaidro Aigars Zariņš.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
