"Arčers" šogad plāno sasniegt apgrozījuma rekordu
Būvfirma SIA "Arčers" šogad plāno sasniegt apgrozījuma rekordu - šim rādītājam vajadzētu sasniegt 30 miljonus latu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Arčers" valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis. Viņš skaidroja, ka šādai prognozei pamats ir pāris lieli objekti - Austrumlatvijas Kultūras centrs Rēzeknē, Grebņevas muitas kontroles punkts, Latvijas Nacionālā bibliotēka, kur galvenokārt strādā "Arčera" Stikloto konstrukciju departaments, kā arī projekti ārzemēs, kur vajadzētu sasniegt būtisku apgrozījuma pieaugumu. Purmalis informēja, ka 2008.gads līdz šim uzņēmuma vēsturē ir bijis rekorda gads, kad apgrozījums sasniedza 28,1 miljonu latu un tika gūta 7,58 miljonu latu peļņa. 2009.gadā bija neliels apgrozījuma kritums līdz 24 miljoniem latu, bet peļņa 2009.gadā bija 4,75 miljoni latu. 2010.gadā uzņēmums strādāja ar 23 miljonu latu apgrozījumu un 2,9 miljonu latu peļņu. "Vēlos nedaudz paskaidrot peļņas rādītājus. Pretējā gadījumā var rasties kļūdains priekšstats, ka būvniecības uzņēmumi Latvijā strādā ar ļoti lieliem uzcenojumiem. Diemžēl šāds ačgārns stereotips lielā mērā sabiedrībā jau pastāv. Runājot par peļņu, nedrīkst vērtēt tikai galīgo ciparu, jo tas nesniedz objektīvu informāciju par "Arčeru" kā būvnieku. Ir jāvērtē, no kā šis galīgais cipars sastāv. Piemēram, 2008.gadā uzņēmuma tiešās saimnieciskās darbības peļņa bija tikai 2,33 miljoni latu. 5,25 miljonus latu "Arčers" nopelnīja no līdzdalības asociēto uzņēmumu kapitālos, pateicoties, savukārt, šo uzņēmumu veiksmīgai saimnieciskai darbībai. Līdzīgi ir arī 2009.gadā. "Arčera" tiešās saimnieciskās darbības peļņa veido 3,15 miljonus latu. 1,6 miljoni iegūti no citiem uzņēmumiem," skaidroja Purmalis.
Viņš piebilda, ka, ņemot vērā to, ka būvniecības nozarē kritums turpinājās arī 2010.gadā un bija aptuveni 25%-28% dzīvokļu būvniecībā, tad "Arčera" rezultātu var uzskatīt par ļoti veiksmīgu, un uzņēmums var būt apmierināts ar savu darbu. "Objektu daudzums aizvadītajā gadā ir pat palielinājies. Katram gadījumam piedalījāmies vairākos konkursos, lai dabūtu papildu objektus, lai gan katra gada rudenī, kad tiek veidots nākamā gada budžets, jau par 90% ir skaidrs, kādi darbi būs jāveic," piebilda Purmalis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=22.06.2011
