Zemes nodoklis dzen izmisumā
Nekustamā īpašuma nodoklis Vakarbuļļos dzīvojošiem ik gadu palielinās par 100 līdz 150 latiem. Nodokļa kāpumu veicinājis gan īpašumu kadastrālo vērtību kāpums atsevišķās Latvijas vietās, gan arī dažu pašvaldību lēmums vairs nesaglabāt nodokļa kāpuma ierobežojumu, kas iepriekšējos gados tomēr nedaudz to iegrožoja.
Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pieaugums saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) datiem šogad visvairāk skars laukos dzīvojošos un atsevišķus īpašumus pilsētās. Diemžēl kadastrālais novērtējums ir bezkaislīgs, tas neredz ģimenes, kas dzīvo šajās mājās. Vienīgā iespēja samazināt nodokļa slogu ir pašvaldībai, ja tā piemēro zemāku nodokļa aprēķināšanas koeficientu vai ierobežo nodokļa pieaugumu. Šogad pašvaldības vairs nav tik dāsnas nodokļa savaldīšanā kā pērn – pašvaldību vēlēšanu gadā.
Trešo ēdienreizi noēd nodoklis
Veltas Vainovskas senči Vakarbuļļos dzīvo jau trešajā paaudzē, cenšoties iekopt lieso zemi, ko ik gadu plūdos noplicina sāļais jūras ūdens. «Katru gadu rudeņos lielā vējā mūsu dārzi applūst ar sāļo jūras ūdeni. Tam atkāpjoties, virsējo auglīgo zemes kārtu aiznes ūdens, daļa sāļā ūdens iesūcas zemē. Tā rezultātā augļu koki un krūmi pamazām nonīkst. Arī zāles vietā mums aug zaļa sūna,» sāļā ūdens postījumus Neatkarīgajai rāda Velta. Taču nekustamā īpašuma nodoklis par sūnaino zemi 2012. gadā bija 178 lati, 2013. gadā – 296 lati. Brīdī, kad Neatkarīgā viesojās pie Vakarbuļļu iedzīvotājiem, viņi vēl nebija saņēmuši īpašuma nodokļa aprēķinu par šo gadu, taču visi to gaidīja ar bailēm.
«Vakarbuļļu ciemā ir 21 māja, no tām 16 mājās dzīvo pensionāri, kas ir vecāki par 80 gadiem. Nevaru iedomāties, kā mēs samaksāsim nodokli,» Velta raizējas arī par kaimiņiem. Viņa stāsta, ka nodokli maksājot uz pusēm ar māsu, taču arī tā vienalga ir liela summa. Līdz šim viņa ik mēnesi atlicināja desmit latu no savas pensijas, taču nu viņa raizējas, ka ar to var nepietikt.
Lai iztiktu ar savu pensiju un samaksātu nodokli, Veltas kundze ēd tikai divas reizes dienā – lielākoties ceptus kartupeļus ar sīpoliem. Nekam citam viņai naudas pāri nepaliekot. Tikko atgriezusies no slimnīcas, kur par ārstēšanos vajadzējis samaksāt 67 latus. «Labi, ka man vēl ir jumts virs galvas – māja, kur atgriezties,» teic Veltas kundze.
Hardija Vidžus, kuras ģimene arī šeit dzīvojusi gadiem, Neatkarīgajai rāda maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli kopš 2005. gada. Aizvadīto astoņu gadu laikā nodoklis pieaudzis desmitkārt – no 60 latiem līdz 558 latiem pērn! Lai pārtrauktu šo neadekvāto nodokļa kāpumu, viņa vienu gadu bija pasūtījusi zemes novērtējumu. Taču rezultātā ietaupīt neko neizdevās, jo vērtības samazinājumu apēda novērtēšanas izmaksas.
Par nesamērīgo nodokļa slogu pārdzīvo arī Laila Gervjatovska, kurai jārūpējas arī par mammu un dēlu invalīdu. «Viņam pie pensijas pielika 3,50 latu, taču ar visu to pensija nesedz pat zālēm nepieciešamos izdevumus. Kā lai nomaksājam nodokli, nezinām,» norūpējusies teica Laila.
Nodokli iekasē, uzlabojumus neveic
Taču gan Veltas kundze, gan arī citi ciemata iedzīvotāji ir nesaprašanā, kāpēc viņiem nodoklis par īpašumu tik dramatiski pieaug gadu no gada, ja infrastruktūrā netiek veikti nekādi uzlabojumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/111145-zemes-nodoklis-dzen-izmisuma.htm
