VZD: Vienotā NĪN likme būtu jānosaka 0,66% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības
LETA
Otrdiena, 2013. gada 8. janvāris
Vienotas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes ieviešana gan par zemi, gan arī par būvēm veicinās sociālo taisnīgumu, kā arī izpratni par aprēķinātajām kadastrālajām vērtībām un maksājamo nodokli īpašumam kopumā. Lai saglabātu līdzšinējos nodokļa ieņēmumus, vienotā NĪN likme būtu jānosaka 0,66% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.
Tas secināts Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, kura specializētā tēma ir «Nekustamā īpašuma nodokļa vienota likme».
Pārskatā šī tēma apskatīta, jo no šā gada janvāra pašvaldībām ir tiesības pašām noteikt NĪN likmes gan zemei, gan būvēm valsts noteikto ierobežojumu ietvaros. Pašreizējā NĪN regulācija paredz, ka, aprēķinot nodokli, tiek piemērotas atšķirīgas likmes zemei un ēkai.
Pārskatā ir veikta analīze gadījumam, ja tiktu piemērota vienota jeb vienāda NĪN likme gan zemei, gan ēkai, kā arī konstatētas problēmas, kas saistītas ar esošo NĪN modeli.
Pārskatā secināts, ka, lai saglabātu līdzšinējos nodokļa ieņēmumus, vienotā nodokļa likme būtu jānosaka 0,66% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Pie šādas nodokļa likmes maksājumi nemainītos tiem īpašniekiem, kuru zemes komponente kopējā īpašuma vērtībā ir ap 35%, bet ēkas - ap 65%.
Tādējādi, ieviešot vienotu likmi, nodoklis būtu atbilstošāks īpašuma kvalitātei un līdzās esošu dārgāku namīpašumu īpašniekiem būtu jāmaksā vairāk nekā tiem, kuru salīdzinoši lētākie īpašumi vēsturiski atrodas teritorijās, kur zemes vērtība pēdējo gadu laikā ir augusi, piemēram, Jūrmalā un Rīgā.
Pārejot uz vienotu nodokļa likmi, pat pie neitrālas progresivitātes-regresivitātes politikas, tiktu iegūta taisnīgāka NĪN sistēma - par īpašumiem tiktu maksāts vienāds procents no to vērtības, secina VZD.
Pārskatā norādīts, ka tirgus dalībnieki, pērkot vai pārdodot nekustamos īpašumus, tos uztver kā vienotus, līdz ar to bieži vien rodas neizpratne par nodokļa dažādo procentuālo apmēru no īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļu apmēra atšķirība būs lielāka starp blakus esošiem īpašumiem, ja viens no tiem ir dārgs, bet otrs - lēts, secināts pētījumā.
VZD norāda, ka ne tikai tirgus dalībnieki, bet arī civillikums nekustamo īpašumu definē kā ēku kopā ar zemi - tas ir nedalītu. Arī vērtējot, nekustamais īpašums tiek vērtēts kopā. Taču patlaban, lai noteiktu zemes un ēkas kadastrālās vērtības, kopējā vērtība tiek sadalīta komponentēs - zemes komponentē un ēkas komponentē.
Šāda sadalīšana ir nepieciešama, jo, kā jau minēts, esošā NĪN regulācija paredz dažādas likmes zemei un ēkai. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto «Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju» ir paredzēts pāriet uz vienotas kadastrālās vērtības noteikšanu, taču ierobežojošais faktors ir atšķirīgās nodokļa likmes mājokļu gadījumā.
Pāreja uz vienotu īpašuma vērtēšanu ir īpaši svarīga, nosakot dzīvokļu īpašuma vērtību - tā būtu sabiedrībai vienkāršāk uztveramas, kā arī šāda pāreja novērstu zemes reformas rezultātā radušos nepilnību negatīvo ietekmi uz vērtību, norāda VZD.
Pārskatā arī secināts, ka zemes reformas rezultātā pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tika piesaistītas zemes vienības, kas bieži vien bija lielākas kā funkcionāli nepieciešamās. Tāpēc izveidojas situācija, ka vienā un tajā pašā rajonā būtiski var atšķirties nodokļu maksājumi par līdzīgiem dzīvokļiem atšķirīgo piesaistīto zemes platību dēļ, ko pastiprina atšķirīgās likmes zemei un dzīvoklim.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/vzd-vienota-nin-likme-butu-janosaka-0-66-apmera-no-ipasuma-kadastralas-vertibas/548189
