Valstij ir jācenšas panākt banku kreditēšanas atjaunošanu
Valstij ir jācenšas panākt banku kreditēšanas atjaunošanu
24.09.2009
Visai intensīvas diskusijas dažādos līmeņos ir aizsākušās par to, vajag vai nevajag valstij izmantot no starptautiskajiem aizdevējiem saņemto naudu banku sektora stabilizācijai, un vēl jo vairāk — vai vajadzētu šos līdzekļus izlietot tā saucamo zviedru banku atbalstam.
Šis jautājums nav vērtējams viennozīmīgi, un acīmredzot valdībai būtu vērts pārskatīt savu attieksmi pret vienu otru aspektu šajā jomā. No vienas puses, protams, banku sektors ir valsts tautsaimniecības asinsrite, un pietiktu tagad vienai bankai ar blīkšķi bankrotēt, lai sāktos sava veida domino efekts.
Turklāt attiecībā uz pašai valstij piederošo Parex banku, kas «pa tiešo» līdz šim vienīgā ir saņēmusi minēto finansējumu, laikam jau jāatzīst, ka nekas cits netliek, kā laiku pa laikam tajā pumpēt naudu, lai bez saviem iekrājumiem nepaliktu tie, kam tur ir dažādi konti, kā arī cerēt, ka kādreiz šo uzņēmumu izdosies vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdot. No otras puses, šis ir īstais laiks, lai valdība, izmantojot kaut vai Pasaules bankas aizdotos 200 miljonus eiro, veicinātu, lai bankas šo naudu izmanto kreditēšanas atsākšanai. Proti… Gan juridiskās, gan fiziskās personas droši vien būs pamanījušas, ka bankas šobrīd kredītus faktiski neizsniedz vai arī dara to ļoti minimālā apjomā (ja potenciālais kredītņēmējs spēj garantēt teju neadekvāti lielu nodrošinājumu). Bet kredītu nepieejamība bremzē ekonomikas attīstību.
Tajā pašā laikā bankām arvien lielākas naudas summas ir nepieciešamas nedrošo kredītu nodrošinājumam, un šeit runa ir nevis par simtiem vai tūkstošiem, bet gan miljoniem latu. Turklāt jāsaprot arī tas, ka banku nevēlēšanās veikt kreditēšanu ir saistītas ar pamatīgu piesardzību — ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, ir ārkārtīgi grūti izrēķināt, cik lielas ir garantijas, ka potenciālais kredītņēmējs naudu spēs arī atdot (šī mega piesardzība ir ne tikai privātbankām, bet arī valstij piederošajai Hipotēku bankai).
Ņemot vērā visus šos aspektus, valdība varētu piedāvāt bankām zināmu darījumu… Tās varētu cerēt uz valstij aizlienēto naudu tikai tādā gadījumā, ja apņemtos atjaunot biznesa kreditēšanu. Protams, rūpīgi izvērtējot katru konkrēto kredītpieteikumu, nevis dalot naudu teju visiem, kam pietiek drosmes atnākt līdz bankai. Sākot strādāt šādai sistēmai, varētu arī vairs nerasties jautājumi par to, kādas valsts izcelsmes bankas atbalstīt — zviedru, vācu, latviešu vai kādu citu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ir jāatrod veids, kā atjaunot kreditēšanas procesu. Pretējā gadījumā katrs uzņēmējs, kurš esošās krīzes apstākļos tomēr būs saņēmies realizēt kādu attīstības projektu, būs spiests saskarties vai nu ar momentānu kreditēšanas atteikumu, vai nu tādām prasībām, ka nolaižas rokas vēl nepaspējot iziet no bankas telpām, vai arī tiks iedarbināts tik bezcerīgs birokrātiskais aparāts, ka pašas ieceres īstenošanai būs zudusi jebkāda jēga.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/09/24/Valstij_ir_jacenshas_panak2
