Vai Dienvidu tilta dēļ ripos galvas?
Vai Dienvidu tilta dēļ ripos galvas?
Antra Gabre
06.04.2009
Šķietami vienkāršs jautājums, uz kuru šobrīd gan neatbild neviens – ne Rīgas domē, ne Valsts kontrolē, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Jautājumu vēl jo interesantāku padara fakts, ka daudzas šajā grandiozajā būvē iesaistītās personas joprojām ir pie varas valdībā un domē, un vismaz teorētiski tām vajadzētu ne tikai atbildēt, bet arī uzņemties atbildību. Un viens jautājums aiz sevis šķetina katru nākamo.
Valsts kontroles (VK) pārmetumi par 27 miljonu latu nelietderīgu izlietojumu Dienvidu tilta celtniecībā uzjundīja politiķu reakciju. Rīgas mērs Jānis Birks pat sacīja, ka politiķi, iespējams, tikuši maldināti, un "ja kāds būs rīkojies ļaunprātīgi, tad šim cilvēkam, ir vai nav viņš pašlaik domes darbinieks, nāksies atrast taisnāko ceļu līdz tiesībsargājošām iestādēm". Ģenerālprokuratūra pieprasījusi no VK papildu materiālus saistībā ar šo revīziju, jo VK norādītie skaitļi patiešām ir dramatiski – no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus. VK arī atklājusi, ka pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu. Revīzijā konstatēts, ka pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis izmaksas palielina par 264 miljoniem latu jeb 87 procentiem.
Kāpēc Dienvidu tilts?
Zinot, ka gandrīz vienlaikus Rīgā tika spriests par divu projektu – Dienvidu tilta un Ziemeļu šķērsojuma – īstenošanu (katram no tiem bija savs lobijs), rodas jautājums – kāpēc pirmo uzbūvēja tiltu, par kura lietderību šaubas radās jau pirms vairākiem gadiem? Šajā vietā tad arī varētu sākt galvu medības.
Bijušais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Guntis Kreituss, kurš uzskatāms par Dienvidu tilta idejisko tēvu, skaidro, ka Ziemeļu tuneļa ieceri bīdījis Andris Ārgalis, kurš tolaik "bija Rīgas mērs un uztaisīja sev labu pīāru". "Viņš šo projektu paņēma savā paspārnē, tajā projektā jau nekas īpašs nebija [izdarīts]. Puķu audzētājs, nesaprot tehniskas lietas, nu, Dievs ar viņu," tagad noteic A. G. Kreituss. Par sevi viņš saka – esmu inženieris un saprotu no tehniskās puses. Tāpēc, kļūstot par domes deputātu un nonākot vicemēra amatā, A. G. Kreituss uzskatīja, ka Ziemeļu tuneļa celtniecības iespējas bijušas "stipri pārspīlētas" – tas bija dārgāks projekts, nebija veikta izpēte, trūka nepieciešamo projektu utt. Viņš arī uzskata, ka tilta izmaksas sākotnēji aprēķinātas reāli: "2002. gada 27. jūnijā es nosaucu, ka tilts izmaksās 26–27 miljonus latu bez PVN. Tos ciparus rēķināja tilta būves speciālisti. Vēl viens svarīgs moments – tiltu cēla Latvijas celtnieki. Mēs nevarējām ne politiski, ne praktiski pasūtījumu atdot ārzemniekiem tajā brīdī."
Viņš piesauc Rīgas domes lēmumus, uz kuriem pamatojoties arī veidojušās izmaksas. Pirmajai kārtai tās bija 85,12 miljoni, no kuriem tehniskā projekta uzsākšanai atvēlēti 2,85 miljoni latu (bez bankas procentiem). "Šitam nauda bija, bet [toreizējā Rīgas mēra Gundara] Bojāra laikā nebija izstrādāts pat modelis naudas piesaistīšanai," saka A. G. Kreituss. Pēc viņa domām, noslēgtais līgums bija korekts, tas paredzēja pieļaujamo inflāciju 2% apmērā.
Lai atbild Birks un Aksenoks?
A. G. Kreituss atgādina, ka 2006. gada septembrī, kad pilsētas galva bija Aivars Akesnoks, domē tika izveidota darba grupa, ko vadīja toreizējais vicemērs Jānis Birks. Tā lēma par finansējuma palielināšanu tilta celtniecībai. "Rezultātā 2006. gada novembrī ir domes lēmums par papildu līdzekļu piesaisti sakarā ar inflāciju – 51,9 miljoni latu. Otrās kārtas cipars, kas mums bija ierakstīts – 58,95 miljoni latu –, 2007. gada vasarā dažās dienās kļuva par 170,3 miljoniem lielāks. Tas notika jau Birka laikā. Es jums to izskaidrot nevaru – atrodiet, kurš to izdarīs! Šajā lietā atbildīgi ir divi konkrēti cilvēki – Birks un Aksenoks," noskalda A. G. Kreituss.
Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc viņš pieļāvis līguma sadārdzināšanos, atbild: "Pamatu pamats ir 2004. gadā noslēgtais līgums, kurā bija atrunāti dažādi sadārdzinājumi (melnā metāla cenas, inflācija, valūtas svārstības utt.), kā dēļ domei nācās lemt par papildu finansējuma piesaisti, lai finansētu radušos sadārdzinājumu (melnā metāla cenas pieauga dramatiski, tāpat inflācija). Nenoliedzami, būvnieku prasība tajā laikā bija palielināt izmaksas, pretējā gadījumā tilta būvniecība tiktu apturēta. Pašlaik praktiski nav iespējams objektīvi izvērtēt varbūtējās finansiālās un tiesiskās sekas, ja būtu pieņemts lēmums apturēt tilta būvniecību."
Kur skatījās valdība?
J. Birks jautājumu par atbildību savukārt pāradresē valdībai: "Joprojām neskaidrs ir jautājums – kur bija valdība, kad Rīgas domē tika pieņemti lēmumi par Dienvidu tilta būvniecību? Kā varēja notikt tā, ka valdība stāvēja malā un noskatījās, kā tiek uzsākta būvniecība, līdz galam nezinot tās finansējuma avotu?" Valdība tajā laikā ar Rīgas domi runāja no spēka pozīcijām. Domnieks Gundars Bojārs, kurš no 2001. līdz 2005. gadam bija Rīgas mērs un pārstāvēja sociāldemokrātus, atceras – Dienvidu tilta izmaksas nebūtu tik lielas, ja jaunlaicēns Valdis Dombrovskis, kurš tolaik bija finanšu ministrs, nebūtu kavējis Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piesaistīšanu projektam. "Viņš skaidri un gaiši toreiz pateica – kamēr pie varas Rīgā būs sociķi, tikmēr nekādas naudas nebūs," aģentūrai LETA sacījis bijušais mērs.
Formāli valdība Finanšu ministrijas personā tik tiešām mudināja Rīgas domi pieprasīt ES finansējumu, bet patiesā atbilde ir apslēpta Satiksmes ministrijas vēstulē Finanšu ministrijai. Tur melns uz balta rakstīts: "Izsakām neizpratni, kāpēc jūs kā Kohēzijas fonda vadošā iestāde rekomendējat Rīgas domei Dienvidu tilta būvniecībai piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus, tajā pat laikā apzinoties, ka tas, pateicoties notikušajai iepirkuma procedūrai, nav iespējams." Proti, Dienvidu tiltam atvēlētā summa apēstu divu gadu finansējumu citiem projektiem, un vispār – Satiksmes ministrija uzstāj, ka nauda, ja tāda atrastos, jādod Ziemeļu šķērsojuma projektam. Domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks norāda, ka Satiksmes ministrijas vēstule domei turklāt atsūtīta ar novēlošanos, tāpēc pašvaldībai nekādas iespējas atstātas netika. Tikai tilta celtniecības trešajai kārtai ir paredzēts ES līdzekļu finansējums.
Vai līgums noslēgts būvnieka interesēs?
"Zināmā mērā tā ir," atzīst A. G. Kreituss. VK pārmet, ka pašvaldība ar būvnieku pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, izšķērdējot 27 miljonus latu. A. Konošonoks skaidro, ka reālais sadārdzinājums ir apmēram 12 miljoni uz inflācijas, valūtas un melnā metāla cenu svārstību rēķina. Atlikusī summa jāizdala uz 20 gadiem – tik ilgā laikā pašvaldība norēķināsies par tilta būvniecību. "Mēs to neizdomājām tukšā vietā, bija [bijušā Pilsētas attīstības departamenta] Viļņa Štrama domes uzdevumā noslēgtais līgums ar būvniekiem. Tajā bija paredzētas trīs veidu kompensācijas – inflācijai, valūtas kursa riskam un melnā metāla cenām. Jautrība sākās, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Iepriekš to bija grūti paredzēt. Varbūt Valsts kontrole varēja, mēs – ne," ironizē A. Konošonoks. "Būvnieki rakstīja vēstules, ka vajag kompensēt, jo līgumā nebija iestrādāti mehānismi, kā to darīt," atgādina A. Konošonoks.
2006. gadā Finanšu departaments šādu mehānismu izstrādāja, un domes deputāti to akceptēja. Neatkarīgā gribēja dzirdēt arī departamenta bijušā vadītāja Kārļa Kavaca pamatojumu, kādā veidā līgums kļuva tik dārgs, taču saņēma ieteikumu vērsties Pilsētas attīstības departamentā. No Finanšu departamenta skaidrojumiem izriet, ka būvnieks diktēja savus noteikumus, savukārt domei nācās piekāpties, lai tiltu vispār uzceltu. "Formāli Valsts kontrolei ir taisnība – kāpēc vajadzēja kaut ko kompensēt? Kāpēc ņēmām naudu eiro? Kāpēc melnā metāla sadārdzinājums paredzēts vairākās pozīcijās? Kāpēc pilsēta uzņēmās tādu risku? Es nevaru uz to atbildēt, tas ir politisks lēmums. Kad dome lēma, ka to visu vajag iekļaut līgumā, droši vien tās rīcībā bija pietiekami daudz dokumentu. Ja pateiksim būvniekam – nekompensēsim, kaut līgumā ir tāda prasība, – viņš apturēs darbu. Visa nauda, kas jau bija pārskaitīta, vairs nebūs pieejama. Vajadzēs rīkot jaunu konkursu," VK oponē A. Konošonoks.
Kāpēc banka saņems tik daudz?
VK norāda, ka pašvaldība, vienojoties ar Deutsche Bank AG par 567 miljonu latu aizdevumu tilta būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību. Šī banka uzvarēja starptautiskā konkursā, un A. Konošonoks vērtē – tā ir viena no respektējamākām pasaulē, kuras kredītreitings ir daudzreiz augstāks, nekā Latvijas finanšu sistēmai kopumā. "Vai nebūtu absurdi apgalvot, ka banka piedāvāja iesaistīties nelikumīgos darījumos? Nepiekrītu Valsts kontroles sacītajam, ka tas bija fiktīvs darījums. Tas notika ar mērķi finansēt tiltu, nevis aizņemties naudu." Divdesmit gadu ilgs atmaksas termiņš ar 6,38% gadā ļaujot pašvaldībai neatņemt naudu, piemēram, izglītībai un sociālajai jomai paredzētajām investīcijām. Otra iespēja – maksāt uzreiz skaidrā naudā. A. Konošonoks prognozē, ka tilta būvniecība tagad būtu apstājusies, jo ik gadu vajadzētu atrast 30–40 miljonus latu. "Šīs ir saistības pret būvnieku. Tas nav tiešā veidā pilsētas aizņēmums, bet veids, kā būvnieks tika pie finansējuma," atzīst A. Konošonoks.
Kuram vajadzēja un vajag uzraudzīt? VK Rīgas domei pārmetusi arī nepietiekamu projekta uzraudzību. To pašu saka arī A. G. Kreituss – politiskā vara Tautas partijas veidolā (tās biedrs ir Andris Ārgalis, kura ziņā ir uzraudzīt Pilsētas attīstības departamenta darbu) nav bijusi uzdevumu augstumos, jo "visur pa vidu ir piecas sešas starpniekfirmas, kuras nosmeļ Rīgas domes naudu". A. Ārgalis ir strups – līgumi "viņa laikā" netika parakstīti. Viņš iesaka Latvijas "sešām vai septiņām kontrolējošām iestādēm" kontrolēt tad, kad viss vēl notiek, nevis tad, kad jau noticis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedrisko attiecību pārstāvis Andris Vitenburgs par iespējamām galvu medībām ir vārdos skops: "Nebūtu korekti apstiprināt vai noliegt, ka mums ir interese par atsevišķu amatpersonu rīcību.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/20078-vai-dienvidu-tilta-del-ripos-galvas.htm
