Tikai 17% Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli tik stabili, lai ņemtu mājokļu kredītu
Kā liecina SEB bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, gatavību tuvākajā laikā ņemt mājokļa kredītu pauž salīdzinoši neliels skaits aptaujāto iedzīvotāju - 17% respondentu jūtas finansiāli stabili un būtu gatavi ņemt mājokļu kredītu, turklāt 5% respondentu izsaka gatavību to darīt jau tuvākajā. Savukārt 12% iedzīvotāju būtu gatavi izmantot aizdevumu, tomēr patlaban viņiem vēl nav nepieciešamības pēc mājokļa kredīta.
Pērn gatavību ņemt mājokļa kredītu pauda 19% respondentu, tajā skaitā, 6% plānoja to darīt tuvākajā laikā. Savukārt, ja šogad 32% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka jau esošās kredītsaistības sagādā finansiālas grūtības, tāpēc viņi neplāno uzņemties jaunas kredītsaistības, tad 2011.gada maijā šādi atbildēja 34% respondentu. Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% respondentu no šogad aptaujātajiem vēlas sagaidīt nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanos un aktivitātes pieaugumu pirms apsvērt iespēju uzņemties jaunas saistības. Pērn šādu atbildi sniedza 24%.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Šobrīd mājokļu tirgū ir vērojamas atgūšanās pazīmes, mēreni palielinoties darījumu skaitam un arī mājokļu kredītu pieprasījumam. Negatīvā pieredze, nepieciešamās pirmās iemaksas neesamība un domāšana īstermiņā ir iemesli, kas attur cilvēkus no ilgtermiņa saistību uzņemšanās, priekšroku drīzāk dodot dažādu ilglietošanas preču iegādei, izmantojot patēriņa kredītu, vai auto līzingam. Arī salīdzinoši zemais ienākumu līmenis ir faktors, kas ietekmē iedzīvotāju iespējas. Pēc bankas aprēķiniem SEB Mājokļu pieejamības indekss uzrāda, ka iedzīvotājs ar vidējiem ienākumiem var atļauties iegādāties 44.4 kvadrātmetru lielu sērijveida dzīvokli".
Nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus vērtēšanas serviss valdes loceklis Andris Šalgūns: "Pieprasītākie Latvijas iedzīvotāju vidū ir sērijveida dzīvokļi un jaunie produkti, kas tiek attīstīti un ienāk tirgū. Diemžēl to nevar attiecināt uz Latvijas reģioniem, jo mazpilsētās vai republikas nozīmes pilsētās jau kādu laiku ir beidzies jauno projektu laiks. Tas skaidrojams ar ekonomiskās attīstības specifiku perifērijas pilsētās - izmaiņas uzņēmumos, uz kuriem balstās vietējās pilsētas attīstība tiešā veidā ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, jo zaudējot darbu, iedzīvotāji pārceļas uz aktīvākiem reģioniem, iesaldējot nekustamā īpašuma pārdošanu".
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/80888-tikai-17-latvijas-iedzivotaju-jutas-finansiali-tik-stabili-lai-nemtu-majoklu-kreditu.htm
