"Swedbank": Mājokļu pieejamība Rīgā pasliktinājusies, bet saglabājas augsta
Šī gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā pasliktinājusies, taču tā saglabājusies augsta un ir labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinā, liecina "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss. "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās līdz 151. Jau ziņots, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieauga par pieciem punktiem un sasniedza 156,7 jeb augstāko rādītāju pēdējo astoņu gadu laikā.
Rīgā mājokļu pieejamību uzlaboja dzīvokļu cenu kritums par 2,4% pret iepriekšējo ceturksni, bet negatīva ietekme bija hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumam par 47 bāzes punktiem, kā arī sezonālajam darba samaksas kritumam. Kopumā Rīgā mājokļu pieejamība saglabājas augsta - mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, hipotekārā kredīta maksājumam būtu jānovirza 19,9% no neto ienākumiem, proti, krietni zem noteiktās 30% normas.
"Aktivitāte mājokļu tirgū Rīgā pakāpeniski pieaug, tomēr kopumā tirgus saglabājas segmentēts. Dārgāko dzīvokļu kategorijā Rīgā joprojām dominē nerezidenti, taču šo darījumu skaits uz kopējā fona ir salīdzinoši neliels. Tikmēr pēdējos ceturkšņos aktivitāte spējāk augusi vidējās klases - 500 līdz 1000 eiro (350 līdz 700 lati) par kvadrātmetru - dzīvokļu segmentā populārākajos mikrorajonos, ko iegādājas tieši vietējie iedzīvotāji. Savukārt lētākas kategorijas dzīvokļos aktivitāte nav būtiski mainījusies," saka "Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Tallinā Mājokļu pieejamības indekss sasniedza 163 punktus un kritās galvenokārt augstāku dzīvokļu cenu dēļ, kas ceturkšņa laikā pieauga par 4,3%. Viļņā, atšķirībā no pārējām galvaspilsētām, Mājokļu pieejamības indekss uzlabojās, kaut gan joprojām bija viszemākais - 131,3 punkti.
Pirmajā ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par vairāk nekā divām nedēļām un sasniedza 25 mēnešus, Viļņā tas samazinājās par vairāk nekā nedēļu - līdz 34 mēnešiem, bet Tallinā pieauga par teju piecām nedēļām un sasniedza 26 mēnešus. Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada pirmajā ceturksnī bija jāspēj novirzīt 168 eiro jeb aptuveni 118 lati mēnesī, salīdzinot ar 120 latiem pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 228 un 198 eiro jeb attiecīgi 160 un 139 lati.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=14.06.2013
