Švarcmuižas ēku nomās SIA «Kuģis»
LETA
Švarcmuižas ēku Daugavgrīvas ielā 21 nomās SIA «Kuģis». To paredz Rīgas domes Īpašuma komitejā apstiprinātie nomas tiesību izsoles rezultāti.
Galvenajai ēkai sākuma izsoles nomas maksa tika noteikta viens lats par kvadrātmetru, bet izsoles gaitā nomas maksa pieauga līdz 3,10 latiem par kvadrātmetru, aģentūru LETA informēja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.
Nomas tiesības uz desmit gadiem ieguvusi SIA «Kuģis». «Lursoft» informācija liecina, ka uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu par atlīdzību vai uz līguma pamata. «Kuģis» pieder uzņēmējam Andrejam Visockim no Valkas, kurš aģentūrai LETA sacīja, ka viņa plānos pagaidām ir muižu restaurēt, izremontēt, bet tālākā tās izmantošana būs atkarīga no uzņēmējdarbības vajadzībām.
SIA «Kuģis» 2010.gadā darbojusies ar 5050 latu apgrozījumu un 2384 latu zaudējumiem, bet 2011.gada pārskats «Lursoft» datu bāzēs vēl nav iekļauts.
LETA jau ziņoja, ka izsole par Švarcmuižas ēkas nomas tiesībām notika 3.maijā. Tajā piedalījās divi pretendenti.
Švarcmuižas ēka ir viena no skaistākajām Pārdaugavas muižām. Nomai tiks nodota administratīvā ēka ar jumta izbūvi 472,20 kvadrātmetru platībā un trīs palīgēkas. Nomas līguma termiņš ir desmit gadi.
Švarcmuižas ēkas autors ir arhitekts Matiass Holsts. Ēku komplekss ir celts 1872.gadā, un tas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Nams veidots neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot Romas villas arhitektūru. Āgenskalns (Hagensberg) nosaukumu 17.gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas, jo agrāk tā saukta par Hāgenu muižu un Hāgenhofu.
Ēkas vēsture liecina, ka 17.gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens tagadējā Daugavgrīvas ielā uzcēla nelielu muižiņu. 18.gadsimta sākumā par tās īpašniekiem kļuva Bērensi. 1768.gadā ar šīs ģimenes pārstāvi Johannu Sofiju apprecējās Rīgas birģermeistars Ādams Heinrihs Švarcs, 1792.gadā viņš muižiņu mantoja, un tā turpmāk dēvēta viņa vārdā. Mantojuma nosacījumi gan paredzēja, ka muižiņai jāsaglabā nosaukums «Hagenshof», un tā jāsaglabā Švarcu dzimtas īpašumā.
1786.gadā muižas ēka iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā, bet 19.gadsimta beigās muižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei. 1853.gada dokuments liecina, ka uz Švarcmuižas zemēm Āgenskalnā jau bijuši 292 māju īpašnieki. Tikai 1873.gadā Švarcmuiža visā pilnībā nonāca Švarcu īpašumā.
Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas pilsēta savā īpašumā pārņēma arī Švarcmuižas neatsavināmo daļu. Trīsdesmitajos gados ēkā darbojās pilsētas 7.vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. Pēc 2.pasaules kara līdz septiņdesmitajiem gadiem ēku izmantoja PSRS armija. Pēc armijas aiziešanas ēka kādu laiku bija pamesta, līdz 1997.gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts arhīvs. 1997.gadā veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija, un tagad to izmanto Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/274624
