Speciālistu viedoklis par aktuāliem jautājumiem
04.2008
2008. gada 10. aprīlī AS „Hansabanka” telpās notika SIA „Rīgas Menedžeru Skola” un AS „Hansabanka” rīkotā apaļā galda diskusija, kuras mērķis bija uzzināt speciālistu viedokli par aktuālajiem jautājumiem nekustamā īpašuma jomā un sniegt informāciju par 11. starptautisko konferenci „Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2008: tirgus, attīstība, prognozes”. Apaļā galda diskusijas tēma: „Latvijas nekustamā īpašuma un būvniecības tirgus potenciāls: šodien un rīt”.
Vadims MARKOVS (NIRA Fonds): ES veiktais pētījums par pēdējiem 10 gadiem liecina, ka visās ES dalībvalstīs, izņemot Vāciju, Portugāli un Itāliju, ir noticis cenu kāpums, jo valstu valdības nav savlaicīgi veikušas nepieciešamos pasākumus cenu kāpuma novēršanai. Arī mūsu valdība nav gatava regulēt piedāvājumu, tirgu, veidojot pareizu nodokļu politiku. Bez valdības iejaukšanās, neizmantojot nodokļu politiku, mājokļu politiku, zemes izmantošanas politiku, vietējais tirgus neizdzīvos.
Sergejs ŅIKIFOROVS, (Arhitektu birojs „ NAMS”):Lai nekustamā īpašuma tirgus attīstītos, ir jābūt sakārtotai transporta, sevišķi sabiedriskā transporta infrastruktūrai. Jāveido publiskā un privātā partnerība sociālās infrastruktūras veidošanā – bērnudārzu, skolu celtniecība utt. Ja pašvaldības nespēj nodrošināt inženiertehnisko infrastruktūru, ir jāliberalizē tirgus. Ir jāattīsta ne tikai galvaspilsēta, bet arī citas pilsētas un lauku teritorijas. Jāveido vienota valstiska pozīcija nekustamā īpašuma attīstīšanai.
Ivars VULIS (SIA „Merks”): Nevar cerēt uz valsts palīdzību infrastruktūras jautājumu risināšanā. Praktiski netiek risināti sociālie jautājumi.
Andris KREISLERS (SIA „Velves nekustamie īpašumi”):Ir svarīgi saprast, vai Latvijai un Rīgai ir kāda konkrēta vieta, Jāņem vērā, ka Rīga atrodas līcī, tālu no galvenajiem kuģu ceļiem. Par visiem infrastruktūras uzlabojumiem ir jāmaksā mums pašiem, Piemēram, līdz 2020. gadam bija plānots Rīgā uzstādīt trīs 320 kW apakšstacijas, taču Latvenergo saprata, ka nepieciešamas 18 šādas apakšstacijas un to uzstādīšanu būs jāsedz patērētājiem. Šobrīd ir laba situācija, kad katrs var izvērtēt, kas ir sasniegts un kādā kvalitātē.
Anita OZOLIŅA (SIA „Constructus”): Šobrīd neviens nedomā par gala lietotāju. Sabiedrībā ir ļoti zema pirktspēja. Dzīvojamās ēkas vajadzētu klasificēt pa kategorijām, atbilstoši dažādu sabiedrības slāņu pirktspējai. Ar konferences starpniecību būtu jāvēršas pie valdības, jo ir pēdējais laiks sākt strādāt kopā.
Harijs JORDĀNS (Biedrība „Zaļās mājas”): Valsts nespēj sasaistīt dažādas programmas, piemēram, ilgspējīgas attīstības programmu un mājokļu programmu. Svarīga ir būvniecības kvalitāte. Nav vērtēšanas sistēmas, kas klasificētu projektus.
Uģis STĪPNIEKS (Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija): Situācija no nekustamā īpašuma spekulantu viedokļa ir ļoti izdevīga. Pagājušā gada jūnijā nekustamā īpašuma cenas ievērojami pārsniedza reālo cenu. Šobrīd cenas strauji krīt un drīz būs zem nekustamā īpašuma reālās vērtības.Valdība ar saviem lēmumiem nekustamā īpašuma jomā iejaucās 1,5 gadus par vēlu. Patērētājiem nav drošības par nākotni,.
Milāna SKUMBIŅA («Coral Group»): Šobrīd klienti pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, kad var reāli apskatīt tā kvalitāti. No šī gada Ekonomikas ministrijā darbojas konsultatīvā padome par būvniecības kvalitāti.
Aigars ZARIŅŠ (SIA „Balsts”): Situācija ir optimistiska, jo jāskatās ilgtermiņa. Šobrīd situācija ļauj pārvērtēt sasniegto. Kamēr nebūs ciešas sadarbības starp valsti un privātajiem uzņēmējiem, nekas nenotiks. Uzņēmēji maksā nodokļus un nodrošina darba vietas.
Vilis ŽUROMSKIS (SIA „Eiroeksperts”): Pasūtītājiem ir pretenzijas pret būvniecības kvalitāti. Nepieciešams paaugstināt klientu maksātspēju. Konferencē būtu jāpiedalās ne tikai pašvaldību lietu ministram, bet arī kādam ekonomistam, kas varētu sniegt prognozes.
Dzintars KALNIŅŠ (AS „Hansabanka”): Būtiska ir valsts loma. Vai cena ir atbilstoša kvalitātei? Ir jāskatās, kāda ir laba pārdošanas prakse. Igaunijā projektus piedāvā ar pilnu apdari un pat apmēbelētus. Patīkams piemērs Latvijā ir Saliena. Tur būvniecība vēl nav pabeigta un nav zināms, cik būs ģimenes ar bērniem, bet jau ir izveidots bērnu rotaļu laukums. J
evgeņijs KAZAŅINS (SIA „Re&Solution”): Nav vienota tirdzniecības platību tirgus. Daudzfunkcionālu TC tirgus Rīgā ir pārsātināts. Daudzi jaunie projekti, kas ir attīstības stadijām, tiks apturēti lielās konkurences dēļ. Jāveido citi tirdzniecības objektu veidi, piemēram, tirdzniecības parki. Jāattīsta tirdzniecības centri ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās.
Mārcis BUDĻEVSKIS (Linstow Center Management):Jāveido ilgtermiņa projekti. Ir liels pieprasījums pēc dzīvokļiem, bet nav kvalitatīva piedāvājuma. Cena jāsamēro ar piedāvājumu. Iedzīvotāji nav gatavi ņemt hipotekāros kredītus. Problēmas nerada jaunu tirdzniecības centru projektu izveidošana. Šobrīd lielākais ierobežojums ir zemes cena. Var gadīties, ka kāds jauns projekts kanibalizē jau esošu pašu projektu.
Valters MĀZIŅŠ: Andrejsalā vēl tikai notiek plānošana un būvniecība vēl nav uzsākta. Nepieciešams pierādīt pašvaldībai, ka arī Andrejsala ir daļa no pilsētas. Jāizstrādā ilgtermiņa attīstības stratēģija. Ir vairākas svarīgas lietas: Nekustamā īpašuma tirgum ir jāpiedalās kopējā valsts vai pilsētas izaugsmē. Nekustamā īpašuma tirgus iekšējā sakārtotība. Būvniecības kompetences kapacitāte, kvalitāte. Vērtību pārvērtēšana. Nav vienotas izpratnes. Būtu jārīko referendums nevis par iespēju atlaist Saeimu, bet gan par to, ka Ministru kabinetam un ministriem jānostrādā pilns termiņš un nedrīkst atkāpties krīzes situācijā.
Juris DREIMANIS (SIA „TK Development Latvia”): Sakarā ar komerciālā nekustamā īpašuma tirgu optimistiski skatās nākotnē. Tirdzniecības centru nomniekiem ir grūti. Nepieciešams iesaistīt valdību. Tirgū ir 1 spēlētājs. Vajag ienākt jauniem spēlētājiem.
Arturs IGNAŠS (SIA „Hanner Real Estate”): Orientējas uz vidējo cilvēku līmeni. Galvenais faktors: liela platība uz 1 cilvēku. Latvijā ir ļoti maza. Vajadzētu sasniegt 90% no Eiropas līmeņa.
Jevgeņijs KAZAŅINS: Ko grib un var patērētājs? Projektu attīstītājiem, būvniekiem arī jāatbild, ko un kā viņi var. Pircējs grib dzīves kvalitātes uzlabojumus. Draudzīgāki materiāli, draudzīgāka vide. Manam bērnam draudzīgāka vide. Manam sunim draudzīgāka vide. Finansētājiem ir vairāk jādomā, kādus projektus viņi atbalsta.
Sergejs ŅIKIFOROVS: Nepieciešams pāriet uz prognozēšanu. Kā var tikt pie kvalitātes? Nepieciešams izstrādāt kvalitātes faktorus. Latvijā nav pieņemts politiskas atbildības dokuments, Arhitekti ir gatavo izteikt savus priekšlikumus.
Vilis ŽUROMSKIS: No bankas puses ir jābūt iniciatīvai par dzīvokļu tirgus stabilizāciju.
Dzintars KALNIŅŠ: Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rādās optimisms. Konkurences rezultātā rodas kvalitatīvs produkts.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
