Sērijveida dzīvokļu cenas Viļņā uz pusi augstākas nekā Rīgā
Sērijveida dzīvokļu cenas Viļņā uz pusi augstākas nekā Rīgā
Ingrīda Drazdovska
[email protected]
22.09.2009
Viļņas nekustamā īpašuma tirgū valda ievērojami lielāka rosība nekā Rīgas mājokļu tirgū, turklāt tipveida dzīvokļu vidējā cena Lietuvas galvaspilsētā pārsniedz 720 eiro par kvadrātmetru, ziņo portāls varianti.lv.
Db.lv jau ziņoja, ka, pēc Latvijas nekustamā īpašuma kompāniju sniegtajām ziņām, Rīgā vidējā sērijveida dzīvokļu cena jau ir noslīdējusi zem 500 eiro/m2.
Pēc Lietuvas nekustamā īpašuma asociācijas vadītāja Vita Zabiļa (Vitas Zabilius) domām, 2010.gada vidū vai beigās dzīvokļu cena Viļņā pakāpeniski paaugstināsies, vēstī varianti.lv. «Apgrozījums stabilizē cenas. Kaut arī tās vēl nedaudz krītas, tomēr pieprasījums apstādinās šo procesu. Es jau gada sākumā paredzēju, ka, tuvojoties vasarai, pieaugs dzīvokļu pirkšanas – pārdošanas darījumu skaits. Tā tas arī notika. No nākamā gada mājokļu cenu līkne ies augšup. Augšupejai ir jāsākas arī Latvijā, jo jūsu cenas izskatās neadekvāti zemas,» viņš prognozējis.
Problēmas Lietuvas esot, taču tās nav tik katastrofālas kā Latvijā. Pagājušajā gadā Lietuvas IKP vēl uzrādīja izaugsmi, turpretī Latvijā tas būtiski kritis. Vēl pagājušajā rudenī un ziemā Lietuvas politiķi skandinājuši, ka Lietuvā nav iestājusies krīze. «Nekustamā īpašuma sfērai ir viņiem par to jāpateicas, jo iedzīvotājus nepārņēma tāds pesimisms un masveida psihoze, kā tas notika Latvijā. Tagad visā pasaulē palielinās pozitīvās informācijas apjoms, attīstīto valstu ekonomikas sāk izkļūt no recesijas. Un arī Lietuvas eksporta apjoms palielinās, tāpēc visi šie apstākļi neļaus mums noslīdēt tik zemu, kā tas notika ar jums,» vērtēja V. Zabiļus.
Viņa prātam ir neaptverami 450 eiro/m2, kāda ir tipveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā. Viļņas dzīvokļu cena sekundārajā tirgū ir 700 – 750 eiro/m2. Dzīvokļu cena jaunceltnēs mikrorajonos ir 800 – 850 eiro/m2 (mājokļos bez iekšējās apdares).
Lietuvas reģistrā reģistrēto darījumu statistikas dati liecinot, ka, piemēram, jūnijā visā Lietuvā ir noslēgti 1184 dzīvokļu un 300 māju pirkšanas – pārdošanas darījumi. Tas gan esot trīsreiz mazāk nekā tirgus «pīķa» laikā 2007.gada vidū. Savukārt kopš 2009. gada janvāra darījumu ir par gandrīz 30 % vairāk.
Pēc kompānijas Ober Haus aprēķiniem 2008.gadā Viļņā tika nodots ekspluatācijā ap 50 daudzdzīvokļu māju, bet 2009.gada beigām tādu būšot mazāk par 10. Lietuvas galvaspilsētā nav pārdoti tirgus piedāvājumā esošie 2100 dzīvokļi. Līdz gada beigām varētu nākt klāt maksimums 500 – 600 dzīvokļu. Saglabājot pašreizējos pārdošanu tempus, ar tiem diez vai pietiks vēl diviem gadiem. Šis apstāklis un atliktais pieprasījums ļaušot noturēt jaunceltņu cenas tuvu to esošajam līmenim.
Pēdējā laikā ir samazinājies jauno mājokļu pirkumu īpatsvars. «Labajos» gados jauno mājokļu pirkumi veidoja ap 30 % no kopējā darījumu skaita, bet šobrīd — vien 7 – 8 %. Sērijveida dzīvokļi ir mazāki un lētāki, — tāds ir izskaidrojums.
Bankas šobrīd reti kad aizdod vairāk par 100000 eiro. Būtu grēks par tām sūdzēties, jo vismaz trīs finanšu iestādes — Nordea, DnB NORD un SEB — turpina attīstīt hipotekāro programmu, kaut arī padarot nedaudz drastiskākus aizdevumu saņemšanas noteikumus, stāstījis Lietuvas nekustamā īpašuma asociācijas vadītājs. Kredītiestādes parasti finansē privātpersonām līdz 70 % no to iegādājamā mājokļa vērtības.
Lietuvas nekustamā īpašuma tirgū nav bijis tik liela mēroga spekulāciju, kādas tās bijušas Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc atvieglotiem nodokļu tarifiem varēja pārdot ne vairāk kā vienu dzīvokli gadā. Šī limita pārsniegšanas gadījumā bija jāmaksā gan peļņas nodoklis, gan arī pievienotās vērtības nodoklis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/09/22/Serijveida_dzivoklu_cenas
