Rīgas šodiena un rītdiena jauno arhitektu skatījumā
Pirmdien, 5. martā, plkst. 12 Rīgas domes 2. stāvā notiks Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (RTU APF) šā gada absolventu Rīgai veltīto diplomprojektu izstādes atklāšana.
Latvijas arhitektu rindas šogad papildina 40 jauni kolēģi. Viņu pieteikums profesionālajā laukā ir daudzveidīgs un pārsteidz ar ģeogrāfiski plašu spektru – no Šaolin lidojošo mūku tempļa tālajā Ķīnā līdz Septītās dienas Adventistu dievnamam Saldū. Tomēr puse no šā gada fakultātes absolventiem savos diplomprojektos risina Rīgai aktuālas tēmas.
Jauno arhitektu uzmanība ir veltīta sabiedrības dzīvestelpas kvalitātei, ar ko ikdienā saskaramies visi. Dažādi mērogi, dažādas ieceru prioritātes un dažādi radošie rokraksti, taču kopējs mērķis – apzināt līdzšinējās attīstības nepilnības un rosināt veidus to novēršanai un vides kvalitātes paaugstināšanai.
Helmūts Kaugers izstrādājis attīstības scenārija variantu Rīgas centra apbūvei kvartālā starp Brīvības, Cēsu un Tallinas ielu. Aleksandrs Čepiguss kvartāla apbūves attīstības priekšlikumā starp Katrīnas, Pētersalas un Rūpniecības ielu akcentējis ideju par pievilcīgas un ekoloģiskas dzīvojamās vides izveidi. Ivo Inša izprojektējis Laikmetīgās mākslas muzeju Uzvaras parkā. Didzis Jaunzems publiskās un privātās telpas simbiozi meklējis savā versijā par laikmetīgās dejas teātrī Vecrīgā. Dāvis Dobelis apbūves gabalā, kuru var uzskatīt par Rīgas «vizītkarti» – Kr. Barona un Brīvības ielas stūrī, izveidojis radošās industrijas inkubatoru – dizaina rūpnīcu. Nataļja Doždeva pievērsusies bijušās Tabakas fabrikas transformēšanai radošā kvartālā. Jūlija Skobelkina radījusi dinamisku telpu «Mākslas sadales skapi» bijušās rūpnīcas VEF teritorijā. Kristaps Vītols ierosina Ķīšezerā veidot burāšanas centru, bet Uldis Āmars – lidlaivu centru. Dace Bula redz Ķīpsalu kā Rīgas jūrniecības centru. Elīna Upe ieskicējusi priekšlikumu Kīleveina grāvja un tam pieguļošo teritoriju attīstībai. Dace Vigule Lucavsalas dienvidu galā piedāvā izveidot mākslu terapiju un meditācijas centru. Kristīne Sečko Maskavas ielā bijušās medicīnas preparātu rūpnīcas teritorijā iecerējusi SPA viesnīcu. Juris Lugovskojs, daļēji turpinot perimetrālas apbūves tradīcijas, piedāvā viesnīcas ēkas projektu kvartālā t.s. Maskavas forštatē starp Gogoļa, Dzirnavu, F. Sadovņikova un Lāčplēša ielu. Marija Moļiboga izstrādājusi Podraga attīstības vīziju, paredzot daudzfunkcionālu vides attīstību Daugavas kreisajā krastā. Laura Laudere izstrādājusi pilsētvides stratēģiju applūstošo dārzu teritorijā Rīgas – Jūrmalas ūdensceļā. Egons Upmalis attīstības priekšlikumā Kalnciema un Melnsila ielas krustojuma apkaimē uzsver gājējiem draudzīgas vides veidošanas aktualitāti. Vladimirs Kalinko apskatījis Zasulauka rajona attīstības iespējas. Santa Grāvele savam diplomprojektam izraudzījusies kvartālu Torņakalnā, kura revitalizāciju saskata piecu apbūves zonu izveidē. Judīte Skujiņa sava diplomprojekta tapšanā ir iesaistījusi Mežciema iedzīvotājus un, balstoties uz viņu paustajām vēlmēm, izstrādājusi priekšlikumu Mežciema publiskās telpas revitalizācijai.
Kultūrtelpas daudzveidība un kvalitāte allaž ir bijis viens no Rīgas pievilcības stūrakmeņiem, un tagad, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas misijai 2014. gadā, tā kļūst īpaši aktuāla. Lai kultūras procesi nepaliktu tikai pašu veidotāju interešu laukā, nepieciešams dialogā par vides vērtībām un to attīstības iespējām iesaistīt gan sabiedrību, gan saimnieciskās un politiskās dzīves vadītājus. Jauno arhitektu diplomprojektu izstāde Rīgas pašvaldības mītnē ir vēl viens solis šī dialoga veidošanā.
Izstāde Rīgas domes telpās būs apskatāma līdz 15. martam
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/266738
