«Rent In Riga»: Pieaugušas potenciālo īrnieku bažas par telpu drošību
LETATrešdiena, 2014. gada 29. janvāris
Pēc Zolitūdes traģēdijas vairākkārt pieaugušas potenciālo īrnieku bažas par telpu drošību, norāda nekustamo īpašumu nomas operatora «Rent in Riga» valdes loceklis Jānis Lipša.
Salīdzinājumā ar laika periodu pirms traģēdijas potenciālie telpu īrnieki daudz biežāk ēku un telpu īpašniekiem sākuši uzdot jautājumus par ugunsdrošības, rezerves izeju, ēku būvkonstrukciju drošības un līdzīgām tēmām. Īpašniekiem un īrniekiem nav skaidrs atbildības līmenis.
Ja pirms 2013.gada novembra notikumiem Zolitūdē šādus jautājumus uzdeva aptuveni katrs desmitais potenciālais telpu īrnieks, tad 2013.gada decembrī un šā gada janvārī drošība sākusi interesēt apmēram 50% jeb katram otrajam nomāt gribētājam, informē Lipša. Potenciālajiem īrniekiem turklāt nav skaidrības, kurš atbildīgs par telpu drošību - viņi vai telpu īpašnieks.
»«Vai noskatītā biroja telpās ir ugunsdzēšamie aparāti, vai darbojas ugunsdrošības signalizācija?», «Cik veikala telpām, ko vēlamies īrēt, ir rezerves izeju, vai to ir pietiekami?», «Vai šīm telpām ir jābūt ārējām kāpnēm, kuras izmantot evakuācijai?», «Vai šeit ir dūmu detektori un ugunsdzēšamie aparāti, kurš atbildīgs par tiem», «Vai ēkas pārsegums ir drošs un kas ir kompetents to pārbaudīt?» - šie ir tikai daži piemēri no plašā potenciālo īrnieku jautājumu klāsta, uz kuriem pēdējos divos mēnešos nākas atbildēt gandrīz katram izīrētājam, kā arī nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem,» norāda Lipša.
Viņš piebilst, ka telpu un ēku īpašnieki visbiežāk nezina atbildes uz šiem jautājumiem, jo pirms 2013.gada novembra traģēdijas Zolitūdē iedziļināšanās ugunsdrošības un ēku drošības niansēs nav bijusi aktuāla.
«Ugunsdrošības noteikumos teikts, ka par ugunsdrošības signalizāciju, dūmu detektoriem un ugunsdzēšamo aparātu esamību ēkā ir atbildīgs tās īpašnieks, izņemot gadījumus, kad īres līgumā atrunāta īrnieka atbildība par ugunsdrošību,» informē Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris.
Viņš piebilst, ka ēkas rezerves izeju skaitu nosaka būvnormatīvi, savukārt Ugunsdrošības noteikumos teikts, ka rezerves izejas nedrīkst būt aizslēgtas vai aizkrautas. Turklāt vairākstāvu ēkās jābūt arī ārējām evakuācijas kāpnēm, ēku īpašniekiem ieteicams iegādāties arī virvju kāpnes.
«Taču brīdī, kad nomātajās telpās nonāk darbinieki, situācija mainās, atbildībai par ugunsdrošību no ēkas vai telpu īpašnieka vai nomnieka nonākot pie darba devēja,» norāda Lipša.
Valsts Darba inspekcijas konsultatīvais centrs skaidro, ka brīdī, kad telpās nonāk darbinieki, nodrošināt visu, kas nepieciešams darbinieku drošībai, tostarp ugunsdrošībai, jau ir darba devēja atbildība.
Darba devēja atbildība atrunāta arī Ugunsdrošības noteikumos, kuros teikts: «Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi: nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/rent-in-riga-pieaugusas-potencialo-irnieku-bazas-par-telpu-drosibu/634493
