Rēķiniet un domājiet!

Rēķiniet un domājiet!

Uzņēmējiem ir iespēja novērtēt savas ieceres īstenot attīstītāju projektus, zinot finansiālo ietilpību: vasaras sākumā daudzprofilu kompānija Smart Property Group savā tīmekļvietnē ir ievietojusi kalkulatoru, kas aprēķina projektēšanas un būvniecības darbu pašizmaksu.

Par to žurnālam „Kvadrātmetrs” un portālam varianti.lv stāsta Smart Property Group valdes loceklis un īpašnieks Mārtiņš Vavilovs. Viņš arī atklāj savu viedokli par notiekošo Latvijas arhitektūrā un biznesa attīstības perspektīvām.

- Tiek uzskatīts, ka situācija būvniecības nozarē ļauj spriest par situāciju, kādā ir konkrētās valsts ekonomika. Savukārt arhitektu noslogotība ir tieši atkarīga no plānotās būvniecības darbu daudzuma. Ņemot vērā, kāds pašreiz ir pieprasījums pēc Latvijas arhitektu pakalpojumiem, kā jūs vērtējat mūsu valsts ekonomiku?

– Manuprāt, arhitektūras tirgus pēdējā laikā darbojas visai intensīvi – ir daudz pasūtītāju. Protams, ir mainījusies pasūtījumu struktūra. Ir samazinājies daudzdzīvokļu māju pasūtījumu skaits. Noliktavu un ražošanas telpu projektēšanas pasūtījumu skaits ir palielinājies. Tomēr negribu pārsteidzīgi spriest par mūsu ekonomikas attīstības līmeni. Lielu pasūtījumu daļu gan būvniecības, gan arī arhitektūras nozarē veido Eiropas fondu finansētie projekti. Turklāt pēdējos gados intensīva būvēšana notika un joprojām notiek vairākās Latvijas sava veida ”ierobežotās” vietās, ko veicināja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana uz nekustamā īpašuma iegādes pamata. Tas, ka Eiropas naudas apguve un dzīvokļu un māju pārdošana ārzemniekiem ir noritējusi labi, vēl nenozīmē, ka mērķtiecīgi attīstītās Latvijas ekonomika. Lai gan viss ir atkarīgs no tā, ar ko to salīdzina. Atskatoties uz pēdējo piecu sešu gadu norisēm, ir vērojama pakāpeniska pozitīva virzība augšup.

- Projektu attīstītāji, kuru projekti bija orientēti, lai tos pārdotu ārzemniekiem, diez vai jums piekritīs. Viņiem tirdzniecība 2015.gadā sokas daudz sliktāk nekā iepriekš.

– Visiem, kas orientējās uz šauru pircēju segmentu, vajadzēja iedomāties, ka pārmaiņas TUA piešķiršanas programmā neizbēgami radīs viņu uzņēmējdarbībai grūtības. Ārzemnieku plūsma reti mēdz būt stabila ilgākā laika periodā, un to vienmēr ietekmē politiski aspekti. Bet mūsu ekonomikai klājas normāli. Tieši tā – normāli, kaut arī pagaidām vēl ne visai labi. Lai Latvijas ekonomikai klātos labi, mēs strādājam, un šis ceļš nav ātrs. Galvenais – nesēdēt rokas klēpī salikušiem un meklēt savai darbībai nišas.

- Vai tādēļ Smart Property Group darbība ir tik daudzveidīga: jūs nodarbojaties ar arhitektūru un ēku projektēšanu, jums ir savs daudzfunkcionāls komplekss, kura platības iznomājat.

– Mēs šādi paplašinām savu biznesu. Tomēr arī tas nav galvenais. Mēs cenšamies nodarboties ar to, ko tiešām protam darīt. Mūsu darbā ir svarīgi apmierināt klienta vajadzības un vēlmes. Ņemot vērā, ka jūs nopelnāt uz viņa rēķina, vienmēr jādomā arī par viņa līdzekļiem un iespējām palīdzēt viņam ietaupīt. Izstrādājot pasūtītājiem komerciālo objektu projektus, Smart Property Group pievērš uzmanību to energoefektivitātei un būvniecības izmaksām, lai tās būtu saprātīgas. Uzprojektēt var jebko. Var, piemēram, piedāvāt skaistas un plašas ražošanas noliktavas vai biroju telpas ar stikla fasādēm no grīdas līdz griestiem. Taču tad būs lieli izdevumi šādu telpu apkures, fasāžu tīrīšanas dēļ utt. Nekāda praktiska labuma nebūs. Mums ir struktūrvienība, kas nodarbojas ar jaunu projektu attīstīšanu, ir arī struktūrvienība, kas iznomā telpas. Tas ļauj mums sajust pulsu un saprast, kas vajadzīgs uzņēmējiem un nomniekiem. Jau projekta izstrādes gaitā, sadarbojoties ar konkrētiem ražotājiem, izvērtējam gan paredzētos būvniecības materiālus un konstruktīvos risinājumus, gan arī telpu plānojumu un piedāvājumus, kā maksimāli izmantot būvniecībai iedalītos līdzekļus. Projektēšanas gaitā iesakām klientiem vairākus būvniecības materiālu un tehnisko risinājumu variantus. Ņemot vērā, ka mums ir arī pašiem savi speciālisti, nodarbojamies ar projekta arhitektūru un inženiertehniskajiem darbiem, aprēķinām pasūtītājiem būvniecības tāmi, lai cilvēkiem būtu priekšstats par izmaksām.

- Vai pasūtītāji, ieraugot būvniecības izmaksas, bieži atsakās no savām iecerēm?

– Reti. Gadās, ka lūdz projektēt lielāku ēku, un mēs nekādi nevaram pierādīt, ka tik daudz nav vajadzīgs. Kad pasūtītājs ierauga tāmi, viņš piekrīt pieticīgākiem parametriem. Lai klientiem būtu vieglāk pieņemt lēmumus, mūsu tīmekļ-vietnē kopš jūnija ir atrodams būvniecības izmaksu aprēķināšanas kalkulators. Tā aprēķinātās summas, protams, nebūs tieši tādas pašas kā reālajā tāmē, kuru aprēķināsim, kad klients dos norādījumu izstrādāt projektu, tomēr tie ļauj gūt priekšstatu par aptuvenajām izmaksām. Ievadot ēkas tipu (pie mums ir šāds iedalījums: noliktavas, ražošanas, daudzdzīvokļu un daudzdzīvokļu elites ēkas, kā arī plānoto darbu apmērs un darbu veids) un norādot, vai tā būs jaunais projekts vai rekonstrukcija, var iegūt priekšstatu par būvniecības darbu un projektēšanas izmaksām.

- Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā atšķiras jaunas dzīvojamās mājas un platības ziņā analogas ražošanas noliktavu telpas būvniecības izmaksas?

– Pamēģināsim salīdzināt (paņem kalkulatoru un ievada datus – m2). Pieņemsim, ēkas platība ir 10 000 kvadrātmetru. Ja tā ir ražošanas noliktavas ēka, būvniecības izmaksas būs aptuveni 4,9 miljoni eiro, projektēšana – 99 450 eiro. Kopā gandrīz pieci miljoni eiro. Platības ziņā analoģiska dzīvojamā ēka izmaksās aptuveni astoņus miljonus eiro.

- Tad jau jauna ražošanas noliktavas objekta kvadrātmetra cena ir aptuveni 500 eiro/m², bet dzīvojamai mājai – aptuveni 800 eiro/m².

– Apmēram tā. Kā jau teicu iepriekš, daudzdzīvokļu ēkas tagad pasūta mazāk nekā iepriekš. Tomēr, godīgi sakot, ar ražošanas telpām strādāt ir vieglāk. Pasūtītājs ir uzņēmējs, kas nodomājis pelnīt, iznomājot platības vai izvietojot tur savu ražošanu. Viņš visus jautājumus uztver vieglāk un pragmatiskāk. Šādiem klientiem ir vieglāk paskaidrot, ka trīs vārdi „ātri, kvalitatīvi un lēti” slikti sader kopā. Ja ir ātri un kvalitatīvi, tas nebūs lēti, ja ir lēti un ātri, tas nebūs kvalitatīvi. Ja salīdzina pirmskrīzes, krīzes objektus un pašreizējos objektus, izmantojot alegoriju, var teikt, ka sākumā visi vēlējās braukt ar Mercedes, tad krīzes laikā ar veciem Opel vai Žiguļiem, bet tagad jau ir sasnieguši labas Toyotas līmeni. Tāds ir šodienas tirgus – pasūtījumus tajā pirmām kārtām formē pašvaldību un valsts pasūtījumi.

- Privāto apbūvētāju pasūtījumos, kas attīsta dzīvojamos projektus, cik var noprast, netiek prasīta arhitektūras izsmalcinātība.

– Par arhitektūru jādomā vienmēr. Mājai spilgtu veidolu var piešķirt arī tad, ja budžets ir neliels. Cita lieta, ka vietējo iedzīvotāju maksātspējai ir precīzi ekonomikas ietvari. Dzīvokļu cenu galvaspilsētas mikrorajonos paceļot augstāk par 1600–1700 eiro/m², potenciālo pircēju skaits strauji krītas. Šādā kontekstā - grūti klājas tiem Rīgas centra un Jūrmalas dzīvojamo projektu attīstītājiem, kuri bija cerējuši uz bagātiem ārzemniekiem. Manuprāt, arhitektūras uzdevumu pilnīgi jaunu un uz ārzemniekiem orientētu projektu izstrādei tuvākos divos trijos gados nebūs daudz.

m2: Sakiet, vai Latvijas arhitektiem ir savs stils, kas viņus atšķir no citiem? Pasaules slavu Rīgai atnesa jūgendstils, kas dominēja XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā.

– Mēs dzīvojam globālā pasaulē, un tagad jau ir grūti definēt kaut kādu savu stilu. Mūsu arhitekti strādā, zinot pasaules tendences. Tiek akcentēta funkcionalitāte, būves ilgmūžību un energoefektivitāte. Arhitektu vidū valda pārliecība, ka Latvijas arhitekti ir ļoti spēcīgi ēku renovācijas un rekonstrukcijas jautājumos. Šo pieredzi viņi ir apguvuši mājās. To veicināja Latvijas Arhitektu savienības viedoklis. Tā, sākot no pirmajām neatkarības dienām, uzstāja, ka Rīgas centrā ir jāsaglabā vēsturiskais mantojums.

- Mantojums ir saglabāts, tomēr daudzas ēkas Vecrīgā un Klusajā centrā joprojām ir bēdīgā tehniskā stāvoklī.

– Šis jautājums jāuzdod īpašniekiem. Daudzām ēkām taču ir vairāki īpašnieki, kas bieži vien nespēj vienoties. Vienam otram nepietiek zināšanu un pieredzes mantotā īpašuma attīstīšanai. Kāds cits joprojām dzīvo kā pa mākoņiem un cer saņemt par savu pa pusei sabrukušo māju pasakainu naudu. Priecē tas, ka Rīgas pašvaldība pakāpeniski pastiprina vēršanos pret pilsētas veidolu degradējošām ēkām. Visi īpašnieki ir jāpiespiež ievērot māju uzturēšanas standartus – tad Latvijas galvaspilsēta uzplauks un kļūs skaistāka…

Es gribētu pabeigt arhitektu tēmu. Pēdējos divus gadus tiek virzīta ideja, ka mums aktīvāk ir jāeksportē Latvijas arhitektu darbs, pieredze un zināšanas. Protams, pasaulē nav tirga, kur mūs gaidītu ar atplestām rokām. Mums pašiem ir jāiet pie viņiem, jāpiedāvā un jāpierāda, ka mūsu produkts ir daudz kvalitatīvāks nekā citiem. Mēs to varam. Mūsu arhitektu lielais pluss ir tas, ka aizvien lielāks arhitektu skaits iegūst izglītību ārzemēs. Mūsu uzņēmumā tādi ir. Viņiem ir izpratne par Rietumeiropas tirgu, kursabiedri ir kolēģi, kas palīdzēs. Zinu, ka ar arhitektūras pakalpojumu eksportēšanu aktīvi nodarbojas Dānija, Nīderlande un Somija. Mūsu speciālisti nav sliktāki. Ir tikai jābūt uzstājīgākiem.

Latvijā jau ir arhitekti, kas tiek augstu vērtēti ārzemēs. Ceru, tas ir tikai sākums. Mums ir jāpaaugstina tieši mūsu valsts eksporta potenciāls. Pat vērojot mūsu biroju kompleksa nomniekus, redzam, cik atšķirīga maksātspēja ir tiem, kuri strādā Latvijas iekšējā tirgū, un tiem, kuri eksportē savus pakalpojumus un produkciju. Vietējiem klientiem piesaistītie Latvijas uzņēmēji reti var atļauties nomāt galvaspilsētas B klases birojos telpas, maksājot vairāk par 7 eiro/m². Savukārt uz eksportu orientēto uzņēmēju maksātspēja ir ievērojami lielāka.

Kopumā ņemot, uzskatu, ka, lai arī ir zināmas grūtības, Latvijas biznesam pašlaik ir labas attīstības perspektīvas. Tieši tādēļ Smart Property Group turpinās sava daudz-

funkcionālā kompleksa būvniecību Rīgā, Mazajā nometņu ielā. Ticam, ka visi darījumu aktivitātes rādītāji tuvākajos divos trijos gados turpinās pieaugt.

Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2747