Pirkt, šķiet, tomēr ir izdevīgāk
Hamleta jautājums - „būt vai nebūt” - Latvijas iedzīvotājiem, kam vajadzīgs savs jumts virs galvas, skan nedaudz citādāk: pirkt mājokli vai to īrēt? Tikt pie atbildes nepavisam nav vienkārši, it sevišķi, ja kabatas nav pilnas ar brīviem naudas līdzekļiem.
Lai palīdzētu cilvēkiem izdarīt izvēli, banka „Swedbank” par šo tēmu ir veikusi pētījumu, kura rezultāti nesen tika publiskoti. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem mājokļa pieejamības indekss Rīgā pašlaik ir viens no pēdējā laikā visaugstākajiem. To ir sekmējuši vairāki apstākļi, tostarp darba samaksas celšanās, kredītu procentu likmju pazemināšana un nekustamo īpašumu cenu stabilitāte. Bankas pārstāvji cer, ka tik pievilcīgs mājokļa pieejamības indekss būs vēl ilgi. Lai tas nokristos zemāk par kritiskajiem 100 punktiem (pašlaik šis rādītājs ir 152 punkti), ir jānotiek vienam no šādiem scenārijiem: iedzīvotāju ienākumiem strauji jāsamazinās par 34%, cenām jāceļas par 52%, vai arī hipotēkas procentu likmēm ir jāpaaugstinās par 3,7 procentpunktiem. Pēdējie divi no minētajiem notikumiem pašlaik šķiet maz ticami, bet procentu likmes, ja arī paaugstināsies, tad ne agrāk par 2013. gada otro pusgadu, un arī tad tas nenotiks strauji.
Saskaņā ar bankas „Swedbank” rīcībā esošajām ziņām rīdzinieku ģimene 2012. gada otrajā pusē standarta mājokļa iegādei ņemta kredīta apkalpošanai mēnesī tērēja 164 eiro, savukārt kredīta saņemšanai nepieciešamo pirmo iemaksu galvaspilsētas iedzīvotāji varēja sakrāt 26,3 mēnešos pie nosacījuma, ka šīm nolūkam tiek atlikti 30% ģimenes ienākumu. Bankai, protams, ir izdevīgāk, lai iedzīvotāji izvēlētos pirkumu: bez kredīta tiek noslēgts tikai retais darījums. Tas, ka tieši kredīti klasiskajām bankām dod turpat 40% to ienākumu, ir vispārzināms. Tomēr „Swedbank” eksperti šajā jautājumā ir centušies saglabāt zināmu objektivitāti. Saskaņā ar viņu aprēķiniem mājokļa iegāde, raugoties no ilgtermiņa (ne mazāk par pieciem gadiem) perspektīvas viedokļa, ir izdevīgāka nekā īrēšana. Kredīta maksājumi, salīdzinot ar īres maksas izdevumiem, tik ilgā laika periodā visdrīzāk būs mazāki vai tuvi tiem. Un tādējādi, gadiem ejot un tērējot gandrīz tikpat, cik īrējot dzīvokli, jūs iegūstat savā īpašumā aktīvu.
„Swedbank” eksperti ir minējuši arī šādus pirkšanas mīnusus: mazāka manevra iespēja, mainot dzīvesvietu, pirmās iemaksas nepieciešamība, kā arī tas, ka bankas neņem vērā potenciālā aizņēmēja nepierādītos ienākumus. Turklāt, pircējam nākas uzņemties ilgtermiņa saistības un, protams, nevajag aizmirst arī par nekustamā īpašuma cenu izmaiņu riskiem.
Taču, ja cilvēkiem dzīvoklis, kurā viņi ir nodomājuši dzīvot, nav vajadzīgs ilgam laikam — vien diviem—trim gadiem — tad nav pat ko lauzīt galvu: to labāk īrēt. Šādā gadījumā diez vai attaisnosies ar kredīta noformēšanu saistītie pirkšanas izdevumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2376
