Piekrastes būves māca apjumt ar niedrēm
Vēsma Lēvalde
Eiropas kultūras mantojuma dienām šogad dots nosaukums Kultūras mantojums - zināšanas un prasmes. Viena no senākajām amata prasmēm, kas arī mūsdienās daudzviet pieprasīta, ir niedru jumta uzlikšana.
Ar Latvijas Lauku tūrisma asociācijas gādību seno amata prasmi vairāki meistari demonstrēja vienā no senākajiem piekrastes zvejniekciemiem - Ķoņu ciemā Rucavas novada Papē. 19. gs. - 20.gs. būvētajā saimniecībā Mikjāņi saglabāts zvejnieka sētai raksturīgais apbūves izvietojums un ēku veidols, kaut arī dzīvojamā māja atjaunota 20.gs. 60.gados. Lielais šķūnis ar niedru jumtu novietots tā, lai vienu jumta nogāzi žāvētu rīta, bet otru - vakara saule. Tas nepieciešams niedru jumta ilgmūžībai, stāsta jumiķi, no kuriem Mikjāņu īpašnieks Māris Muitenieks mācās pats saviem spēkiem nomainīt ap 30 metrus garā šķūņa jumtu
Viens no meistariem jumiķa prasmi demonstrēja arī Db.lv. Sagatavotos niedru kūlīšus uzliek uz sastatnēm, bet pēc tam izkārto uz jumta koka ribām. Senos laikos par kūlīšu sienamo materiālu izmantotas priežu saknes, bet mūsdienās meistari izmanto metāla stiepli un speciālu skrūvgriezi. Jau piesietos kūlīšus nogludina vai, pareizāk sakot, pieklapē, lai būtu gludi un blīvi. Klapēšanai ir speciāls rīks, kas nedaudz atgādina vāku ar rokturi. Latvieši lieto koka klapējamo, bet skandināvi - rūpnieciski ražotu metāla rīku. Jumta kori senāk nostiprināja ar grants - māla uzbērumu, mūsdienās – ar koka dēlīšiem vai plēstām skaidām.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/foto-video/piekrastes-buves-maca-apjumt-ar-niedrem-244420
