Pētījums: Latvijā vairums var atļauties tikai sērijveida dzīvokļa pirkumu
Ingrīda Drazdovska, 2011. gada 13. decembris
SEB Mājokļa pieejamības indekss Rīgā šā gada trešajā ceturksnī bijis aptuveni 43.3 m², kas ir nedaudz vairāk nekā šā gada otrajā ceturksnī. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā atbilstošais dzīvokļu pieejamības indekss ir 48.8 m², savukārt Viļņā – tikai 34.7 m².
SEB Mājokļa pieejamības indekss tiek noteikts, ņemot vērā četru faktoru – nekustamā īpašuma cenu, iedzīvotāju ienākumu, procentu likmju un patēriņa cenu – ietekmi.
Lai sakrātu 20% lielu pirmo iemaksu standarta dzīvoklim, atlicinot katru mēnesi 30% no ienākumiem un uzkrājot to krājkontā, rīdziniekiem ar vidējiem ienākumiem nepieciešami 33 mēneši. Arī Tallinā pie pašreizējām dzīvokļu cenām, algām un procentu likmēm pirmā iemaksas sakrāšanai nepieciešami 33 mēneši. Savukārt pirmās iemaksas sakrāšanai Viļņas iedzīvotājiem nepieciešams ilgāks laiks nekā pārējās Baltijas valstīs – 45 mēneši. Savukārt attiecībā uz jaunajiem mājokļiem pie pašreizējām tirgus cenām jaunie projekti vismazāk pieejami ir Latvijas iedzīvotājiem. Lai sakrātu minimālo 10% iemaksu jaunajam projektam, Tallinā strādājošajam vidēji nepieciešami 26 mēneši, savukārt Viļņas vai Rīgas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem – 33 mēneši.
Pie pašreizējām jauno projektu tirgus cenām, kredītu likmēm un citiem nosacījumiem viens strādājošais ar vidējo neto darba algu Rīgā varētu atļauties iegādāties vidēji tikai 21.8 m², salīdzinot ar 23.7 m² Viļņā un 31.1 m² Tallinā. Tāpēc tuvākajā nākotnē padomju laikā celtie sērijveida dzīvokļi Rīgā turpinās būt ar lielāku īpatsvaru kopējā darījumu statistikā nekā pārējās Baltijas valstīs, rēķina SEB banka.
Trešajā ceturksnī pozitīva ietekme uz mājokļa pieejamības indeksa vērtību bija neto algas pieaugumam un nelielam sērijveida dzīvokļa cenu kritumam, savukārt negatīvi indeksu iespaidoja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās.
Salīdzinot Baltijas valstu mājokļa pieejamību, var secināt, ka mājokļi vispieejamākie ir Igaunijā. Galvenais iemesls, kādēļ Igaunijā šis rādītājs ir lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, ir augstāks algu līmenis. Lietuvā mājokļu pieejamība ir mazākā nekā Latvijā, jo nekustamā īpašuma cenas ir augstākas, bet reālie ienākumi ir līdzīgi kā Latvijā, komentēja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/petijums-latvija-vairums-var-atlauties-tikai-serijveida-dzivokla-pirkumu-249499
