Pelēkā zona aiz elektrības skaitītāja
Māris Ķirsons, 2016. gada 22. augusts
Lai gan juridiski Latvijā tiek realizēti zemsprieguma kabeļi ar CE marķējumu, tomēr lielākoties tie neatbilst drošības prasībām – jauno ēku saimniekiem var rasties problēmas
Tā intervijā DB apgalvo AS Keila Cable pārstāvis Latvijā Oļegs Sorokins.
Viņš skarbi vērtē situāciju, jo kabeļu ražotāji, lai samazinātu izmaksas, produktā izmanto ne tikai mazāka diametra vadus, bet arī plānāku izolāciju un kabeļa apvalku. Ēku elektrokabeļu montāžas veicējiem ir vienalga, kādus vadus izmantot, savukārt tirgotāji piedāvā pircējiem tādu produktu, kādu pieprasa.
Fragments no intervijas:
Kāda ir situācija ar ēkās izmantotajiem elektroinstilācijas kabeļiem?
Vispirms jānodala elektrības kabeļi līdz skaitītājam un pēc skaitītāja. Kāpēc? Līdz patērētāja skaitītājam atbildība par elektrības kabeļiem ir AS Sadales tīkls pārziņā, kas ļoti skrupulozi ievēro visas drošības prasības un nekādu citādu «izstrādājumu» ievietošanu neatļauj. Šajā posmā problēmu nav un viss ir kārtībā. Vislielākās problēmas sākas pēc elektrības skaitītāja, jo par elektrības kabeļiem atbildība ir ēkas saimniekam. Nekustamā īpašuma buma un arī pēc tam viens no nekustamā īpašuma biznesa, tostarp attīstītāju, veiksmes stāstiem ir centieni visu izdarīt lētāk, lai būtu mazākas izmaksas, ko vēl papildina zināšanu trūkums, bezatbildība un vienaldzība par to, ar ko tas var beigties. Savukārt tie, kuri iegādājas vai īrē telpas šādās ēkās, par elektrokabeļu atbilstību Eiropas Savienības (ES) drošības prasībām neaizdomājas un neinteresējas. Sak, ja ir uzbūvēts un pieņemts ekspluatācijā, tad visam ir jābūt, kā pienākas – atbilstoši prasībām. Diemžēl, kā rāda pieredze, tā nebūt nav. Spilgtākais zināmais piemērs ir Pērnavas slimnīca Igaunijā, kur pēc kabeļu marķējuma un dokumentiem viss ir kārtībā un tie atbilst ES standartam, ir marķēti ar CE zīmi, bet realitātē tie, tautas valodā sakot, vienkārši sāka tecēt. Profesionāļu valodā – kabeļa pretestība bija augstāka, nekā tai būtu jābūt, savukārt izolācija un apvalks plānāki. Skaudra realitāte, bet faktiski visai ēkai jāliek jauna elektroinstalācija – jātērē nauda, jo esošās izmantošanai ir īssavienojuma risks ar visām no tā izrietošajām sekām. Diemžēl, detalizēti izpētot situāciju, jāsecina, ka Latvijā ir iespēja iegādāties atbilstošus kabeļus, taču lielākoties tirdzniecībā ir kabeļu izstrādājumi. Cilvēks, kurš nepārzina specifiskas nianses, ieies veikalā un nopirks nevis krējumu (ko vēlējies nopirkt), bet gan krējuma izstrādājumu ar uzrakstu «krējums».
Visu interviju Pelēkā zona aiz elektrības skaitītāja lasiet 22. augusta laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/razosana/energetika/uzmanibas-centra-peleka-zona-aiz-elektribas-skaititaja-453127
