Pāvilostas molu pagarināšanai Eiropas naudu var nedabūt
Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.
Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.
Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
«Līdz 2018. gada rudenim darbi jāpabeidz, citādi būs nopietnas nepatikšanas,» 2017. gada nogalē sacīja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs un Pāvilostas ostas valdes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
Savukārt Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs norādīja uz to, ka Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai nebija gatavs strādāt lielos viļņos, tādēļ nespēja veikt darbus, atklājot, ka dažas no nogremdētajām kastēm nācies pat izcelt.
Jāpiebilst, ka nevaldāmie Baltijas jūras viļņi un zemo cenu iepirkumi Pāvilostas ostā postu nodarījuši arī iepriekš. Lai padziļinātu ostas akvatoriju, par salīdzinoši zemu cenu ostas pārvalde iegādājās Ukrainā ražotu smilšu sūcēju ostas padziļināšanas darbiem un nosauca to par Otto, godinot Otto fon Lillienfelda vārdu, kurš ostu un pilsētu 19. gadsimtā izveidoja. Neilgi pēc peldošā zemessūcēja Otto iegādes 2015. gada 22. augustā tas nelielos viļņos apgāzās un nogrima. Otto gan no dzelmes izcēla un drīzumā saremontēja, nolemjot rīkoties uzmanīgāk.
Kauno tiltai iepirkumā pārējos pretendentus uzvarēja ar piedāvājumu, kas bija par 700 tūkstošiem eiro mazāks nekā tuvākajam sekotājam – uzņēmumam BMGS, kas Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzēja tiesā, jo konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu.
Lielākā Pāvilostas molu pagarināšanas problēma – mola pamatu nogremdēšana – šīs vasaras laikā tika atrisināta, tomēr stāsts nebeidzās tikai ar pamatiem, ir vajadzīgs molu klājums, bākas molu galos, bet novembra jūras vētru radītie viļņi Pāvilostā ir krietni augstāki nekā, piemēram, Nemūnā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/pavilostas-molu-pagarinasanai-eiropas-naudu-var-nedabut-481220
