Parādnieku situācijai – kosmētiskais remonts
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā parādnieku problēmu radikāli nemainīs, un, iespējams, ar laiku parādnieku nenomaksātās summas parādīsies citu iedzīvotāju rēķinos. Šādu prognozi Neatkarīgajai izsaka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Viņš arī piebilst, ka Civillikumā tiek pieļauta iespēja parādus pēc 10 gadiem norakstīt, bet kurš gan gribēšot palikt zaudētājos.
«Parādi automātiski paliek uz pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju attiecībām,» norāda A. Salmiņš. Ēku apsaimniekošana arī ir bizness, tāpēc parādu norakstīšana nepavisam nav šī uzņēmējdarbības veida pārstāvju – apsaimniekotāja un pārvaldnieka – interesēs. Savukārt, norakstot parādus vieniem, tiks aizskartas citu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses. Saprotams, to, kuri maksā godprātīgi. Tomēr jaunie grozījumi ļaus patstāvīgāk rīkoties to māju iedzīvotājiem, kas īpašumu apsaimnieko paši.
Tomēr pašvaldībām, visticamāk, nāksies daļu parādu norakstīt gan, jo likums ir jāpilda. Piemēram, pērn Valmieras pilsētas pašvaldībā tika pieņemts lēmums par bezcerīgo pašvaldības debitoru parādu norakstīšanu 11 262 latu apmērā. Šie parādi iedzīvotājiem pret pašvaldību bija izveidojušies līdz 2000. gadam, vēsta ziņu aģentūra LETA. Ievērojot spēkā esošo likumdošanu, parādi ir jānoraksta, kad beidzies 10 gadu termiņš. Valmieriešu deputāti esot norakstījuši tos parādus, kuru atgūšana dažādu iemeslu dēļ varētu izmaksāt dārgāk nekā norakstīšana, bet pašlaik darbs ar parādniekiem pašvaldībā esot uzlabots. EM uzskata, ka parādu norakstīšana nav loģiska.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas izstrādāti ar mērķi paplašināt pārvaldnieka pienākumus un atbildību par īpašuma efektīvu apsaimniekošanu. Pēc būtības grozījumu mērķis ir uzteicams – nepieļaut parādu veidošanos. Rezultāts tomēr būs atkarīgs no iespējām likuma izmaiņas īstenot.
Neatkarīgā jau informēja, ka grozījumos pārvaldniekam uzdots ātrāk ķerties pie parādu veidošanās nosacījumu novēršanas. Viņš varēs ātrāk sākt uzklupt parādniekam ar atgādinājumiem, brīdinājumiem un tamlīdzīgām darbībām. EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko saka – pamazām situācija ar parādiem uzlabojas. Kad ministrijas pārstāvji sākuši interesēties pašvaldībās, kāpēc tur parādu lielums sācis sarukt, izrādījies, ka aktīvāk sākuši risināt parādu piedzīšanas lietas. Tomēr lielākoties šādu prasību skaits bijis salīdzinoši neliels – lielajās pašvaldībās prasības tiesā tiek celtas pret septiņiem procentiem parādnieku, savukārt citās pašvaldībās – pret apmēram 11 procentiem nemaksātāju. Acīmredzot tāpēc EM nāca klajā ar ierosinājumu paplašināt pārvaldnieka tiesību loku.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Mutjanko informē, ka pašlaik tiek aptaujātas pašvaldības, kāda ir situācija ar komunālo pakalpojumu parādiem. A. Salmiņš uzreiz piebilst, ka «problēma ir vecajos, ielaistajos parādos». Statistika ik gadu liecinot, ka apkures sezonas laikā 48 līdz 50 procenti ģimeņu iekuļas parādos, jo nevar nomaksāt rēķinus. Tāpēc viņš ir skeptisks pret grozījumiem jau minētajā likumā, jo uzskata, ka nav atšķirība, vai pārvaldnieks drīkstēs sākt brīdināt parādnieku pēc trim vai pēc pieciem mēnešiem. «Vai tas atrisinās jautājumu par hipotekāro kredītu parādniekiem? Šo parādu apjoms mums joprojām ir valsts noslēpums,» saka A. Salmiņš. Arī šī iemesla dēļ viņš EM rosinātos grozījumus vērtē kā kosmētiskus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/politika/71672-paradnieku-situacijai-kosmetiskais-remonts.htm
