No Baltijas valstu galvaspilsētām visdārgāk dzīvot Rīgā
Baltijas valstu galvaspilsētu vidū Rīgā dzīvojošie pamatvajadzību nodrošināšanai tērē visvairāk - Rīgā ir visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei, kā arī visaugstākās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas, liecina informācija 2014.gada pārskatā par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam ieviešanu, ko šodien akceptēja domes Pilsētas attīstības komiteja.
Kā liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījums, salīdzinot Baltijas valstu galvaspilsētas, Rīgā dzīvojošie pamatvajadzību nodrošināšanai tērē visvairāk. Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās.
Balstoties uz šā gada februārī apkopotajiem datiem visu Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā, bet zemākās - Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Rīgā šīs izmaksas ir 312 eiro, bet Viļņā - 291 eiro.
Rīgā saglabājas visaugstākās sabiedriskā transporta izmaksas, ja salīdzina ar kaimiņu valstu galvaspilsētām - kamēr Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas un Viļņā izmaksas ir nemainīgas, tikmēr Rīgā kopš pagājušā gada tās augušas par 25%, norādīts pārskatā.
Tāpat Rīgā sarūk jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. 2011.gadā tika reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits kopš 1995.gada, bet 2014.gadā saglabājusies tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam sarukt. "Lursoft" aprēķini rāda, ka 2014.gadā kopumā reģistrēti 9122 jauni uzņēmumi Rīgā. Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritumu, pārskata gadā pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits Rīgā - 2697, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies par 33,6%.
Likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas pasliktināšanos, kā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgu darbību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri, piemēram, jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību, norādīts pārskatā.
Kopumā gan galvaspilsētā dibināti 60,8% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem Latvijā, un ar katru gadu Rīgas īpatsvars aizvien palielinās, norādīts pārskatā. Tā, piemēram, 2012.gadā Rīgā tika reģistrēti 58,14% no visiem jaunajiem Latvijas uzņēmumiem, bet 2013.gadā - 59,38%.
Pārskata dati liecina, ka Rīgā turpina sarukt bezdarba līmenis, kas šā gada sākumā samazinājās līdz 4,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Bezdarbnieku skaits bija 15 700, līdz ar to pietuvojies zemajam bezdarbnieku skaitam pirmskrīzes periodā.
Lai gan dati liecina par bezdarba līmeņa krišanos, tomēr esot vērojama darba spēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība - uzņēmumiem trūkstot darbinieku, taču tiem darbiniekiem, kuri ir bez darba, trūkstot nepieciešamās kvalifikācijas. Darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju grupās, kurās pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Savukārt visvairāk bezdarbnieku iepriekš ir bijuši nodarbināti tieši vienkāršajās profesijās, kā palīgstrādnieki, pārdevēji, apkopēji, sētnieki un citi, kur izglītības līmenim nav noteicošas nozīmes, norādīts pārskatā. Līdz ar to šo bezdarbnieku vidū ir nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu.
Pārskats vēl būs jāapstiprina Rīgas domes deputātiem. Rīgas attīstības dokumenti, uz kuriem balstoties sagatavots pārskats, pieņemti pagājušā gada maijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/153984-no-baltijas-valstu-galvaspilsetam-visdargak-dzivot-riga.htm
