Nils Ušakovs: Rīgas dome neradīs „geto”
Nils Ušakovs: Rīgas dome neradīs „geto”
09.09.2009
Rīgai nebūtu nekas pretī pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai viena daļa no tā nonāktu cilvēka pieraksta vietā, bet otra daļa – darba vietā: Galvaspilsētas varas orgāni šajā gadā neplāno uzsākt vērienīgus projektus, bet tie, kas pašlaik tiek realizēti, tiks pabeigti līdz galam.
Taču municipālā programma rindā stāvošo iedzīvotāju nodrošināšanai ar mājokli tiks turpināta. To kataloga “m2” redakcijai un portālam varianti.lv paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš darīja zināmu arī savu viedokli par problēmām, kuras tā vai citādi ir saistītas ar nekustamā īpašuma sfēru.
Pārdalot nodokļus
m2: „Viens no galvenajiem municipālo budžetu papildināšanas avotiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Tie ieplūst tajā pašvaldībā, kurā ir pierakstīts maksātājs. Ilgus gadus bija vērojams galvaspilsētā strādājošo maksātspējīgo iedzīvotāju aizplūdums uz tuvējiem pagastiem. Protams, ka neviens ar spēku tos nespiedīs atgriezties atpakaļ. Taču kas būtu darāms, lai apturētu šo migrācijas procesu? Kādus komfortablas dzīves papildu apstākļus varētu piedāvāt Rīga?”
„Rīga ir vislielākā Latvijas un Baltijas valstu pilsēta. Tas, ko varētu piedāvāt pilsēta, ir ērta infrastruktūra, kvalitatīvi bērnudārzi, laba sabiedriskā transporta satiksme, izremontētas skolas un ielas. Tomēr, līdz ar labklājības līmeņa paaugstināšanos, parādās arvien vairāk cilvēku, kuri dod priekšroku dzīvei ārpus pilsētas. To izraisa vairāki iemesli: ārpus pilsētas ir tīrāks gaiss, bērniem tur lietderīgāk dzīvot, kā arī tur nav pilsētas radītās drūzmas un trokšņu.
Lūk, tikai ir kāds apstāklis: cilvēki, pārceļoties uz dzīvi piepilsētās, turpina strādāt Rīgā. Viņi izmanto pilsētas infrastruktūru, kura objektīvi ir daudz labāka par to, kāda ir ārpus tās robežām. Problēma ir tā, ka, deklarēdami savu dzīvesvietu ārpus Rīgas, šie cilvēki pārstāj iemaksāt nodokļus pilsētas kasē. Iznāk, ka ne tikai rīdzinieki izmanto to, kas tiek uzturēts ar līdzekļiem, kurus iegūst no rīdzinieku nodokļiem. Un tas kļūst par problēmu, kurai nepieciešams risinājums. Neviens negatavojas nevienu piespiest atgriezties. Problēmu var risināt, tikai izmainot nodokļu sadales principus. Viens no variantiem būtu dalīt ienākuma nodokli: daļu no tā maksāt pēc dzīvesvietas, bet daļu – pēc darba vietas. Otrs variants – atstāt pašvaldībām daļu no pievienotās vērtības nodokļa, jo šī pievienotā vērtība taču parādās kādā konkrētā vietā, konkrētā pilsētā vai apgabalā.”
m2: „Vai Jūs atbalstāt, vai noliedzat Rīgas palielināšanas ideju uz tai piegulošo apdzīvoto vietu rēķina? Kāpēc gan lai nepiešķirtu Jūrmalai „galvaspilsētas guļamā mikrorajona” oficiālo statusu?”
„Šādus lēmumus iespējams pieņemt tikai pēc ļoti rūpīgas analīzes. Mums ir jāpārdzīvo pašvaldību reforma, kuras rezultāti vēl nav tā īsti saprotami. Bet tas, ko Rīga varētu darīt kopīgi ar tai piegulošajām pašvaldībām, piemēram, ir veidot vienotu informatīvo un transporta telpu. Skandināvijas valstīs lielpilsētas un to satelīti-mazpilsētas jau attīstās pēc reģionu principa, apvienojot sabiedriskā transporta sistēmas, radot vienotus informatīvos interneta resursus. Manuprāt, arī mums ir jāizvēlas šis pats ceļš.”
m2: „Tiesības uz privātīpašumu ir pamattiesības. Tās lieliski izmanto pussagruvušo Rīgas ēku un nolaisto teritoriju nevīžīgie īpašnieki. To skaits mērāms simtos. Maksimālais, ko vietējie varas orgāni ir pieprasījuši no viņiem, – ietērpt nepievilcīgo ēku „maskēšanās halātā”. Varbūt pilsētai vajadzētu rīkoties drastiskāk: ja nevari savest ēku kārtībā – esi tik laipns un nojauc to vai pārdod cilvēkam, kas savedīs to kārtībā? Kāpēc gan lai nepaskaidrotu šādu objektu īpašniekiem, ka, izņemot tiesības, viņiem ir arī pienākumi, un nepieņemtu stingrākus noteikumus, kuri attiecas uz objektu ārējo izskatu. Daudzās Rietumu valstīs šādi noteikumi veiksmīgi darbojas.”
„Patreiz, smago ekonomisko apstākļu laikā, manuprāt, nebūtu vērts šādi rīkoties. Pilsēta jau ir sākusi cīņu ar graustiem. Pagājušajā gadā tika pieņemti vairāki lēmumi par šo pussagruvušo ēku piespiedu savešanu kārtībā, jo tās apdraud garāmgājēju dzīvību un bojā pilsētas izskatu. Droši vien, ka visspilgtākais piemērs tam ir ēka Marijas un Elizabetes ielu stūrī. Pēc ilgām pārrunām pašvaldībai tomēr ir izdevies panākt, ka ēka vairs neapdraud garāmgājēju drošību. Arī turpmāk strādāsim šajā virzienā, lai pilsēta kļūtu skaistāka un lai iedzīvotāju veselību vairs neapdraudētu brūkošās sienas.”
Sarežģījumi ar budžetu
m2: „Vai Jūsu rīcībā ir dati par to, cik daudzos celtniecības projektos (dzīvojamos vai ar transporta infrastruktūras attīstību saistītajos) kā finansists piedalās Rigas municipalitāte? Kāds liktenis gaida šos projektus? Vai tiks pārskatīta šo projektu tāmes izcenojumu atbilstība šodienas reālajiem apstākļiem?”
„Rīga patreiz ir viens no vislielākajiem pasūtītājiem celtniecības jomā. Tikai mācību iestāžu ēku remontēšanā vien pašlaik ir nodarbināti aptuveni 1000 strādnieku, nemaz jau nerunājot par to, cik celtniecības materiālu tiek iepirkts priekš šīm ēkām. Tiek būvētas arī dzīvojamās mājas, šogad plānojam nodot ekspluatācijā četras šādas ēkas.
Sarežģījumi ar budžetu neļaus mums nākamajā gadā uzsākt jebkādus jaunus projektus, taču uzsāktos projektus pēc iespēju robežās turpināsim un pabeigsim. Un, protams, projektu izcenojumi tiek salīdzināti ar patreizējām cenām.”
m2: “Rīgas pilsētbūvnieks” patreiz ir kļuvis par vienu no vislielākajiem valsts pasūtītājiem. Kāda ir tā turpmākās attīstības stratēģija?”
„Lielie projekti pilsētai ir jārealizē sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem. Pilsētas galvenais uzdevums ir nodrošināt infrastruktūru: izbūvēt ceļus, ierīkot kanalizāciju un salikt ūdensvadus. Pārējo celtniecību būtu lietderīgi veikt kopīgi ar privātajiem partneriem, turklāt teritoriju attīstības noteikumus arī nosaka pilsēta, apstiprinot pilsētas attīstības plānu.”
Dome nemainīs municipālo māju statusu
m2: „Vai tiks koriģēta programma pilsētnieku nodrošināšanai ar municipālo mājokli? Vai Jums nešķiet dīvains municipālo māju iemītnieku sociālais sastāvs: tur mitinās gan pensionāri, gan alkoholiķi, gan arī daudzbērnu ģimenes? Varbūt katrai no šīm grupām būtu vērts radīt savas specializētās municipālās mājas?”
„Rīgas dome viennozīmīgi neradīs „geto” priekš atsevišķām iedzīvotāju sociālajām grupām. Šāda pieeja tikai ievērojami pasliktinātu situāciju, un no tās nekāda labuma nebūtu. Pilsētas uzdevums ir nodrošināt ar taupīgu mājokli tos, kuriem tas ir nepieciešams, likvidēt rindas un sākt palīdzēt jaunajām rīdzinieku kategorijām, piemēram, jaunajām ģimenēm, tāpēc municipālā dzīvojamā fonda attīstības programmas noteikti tiks turpinātas. To realizācijas tempi būs atkarīgi no pilsētas finansiālā stāvokļa.”
m2: „Kāpēc pilsēta nevarētu sākt papildināt savu municipālo fondu, iepērkot dzīvokļus rindā stāvošajiem otrreizējā tirgū? Tie ir ievērojami lētāki par jaunceltnēm.”
„Pašvaldība, tāpat kā jebkurš saprātīgs saimnieks, ir ieinteresēta, lai tās īpašumā būtu kvalitatīvs nekustamais īpašums, kura uzturēšana tai nesagādātu liekas galvassāpes. Pērkot dzīvokļus otrreizējā tirgū, pilsēta saskartos ar nepieciešamību ieguldīt līdzekļus dzīvokļu remontos. Turklāt tā kļūtu tikai par vienu no katras konkrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas stipri apgrūtinātu iespējas ietekmēt šī nekustamā īpašuma nākotni.”
Nodzīvosim līdz pavasarim!
m2: „Mums saprotama ir Jūsu nostāja šajā jautājumā, bet vai pilsētai aktuāls ir arī jautājums par tukšo jauno dzīvokļu iepirkšanu no projektu attīstītājiem?”
„Bankas piedāvā mums dzīvojamos projektus, kuru attīstītāji ir saskārušies ar finansiālām grūtībām, taču vairumā gadījumu šie projekti neapmierina pašvaldību, jo tajos dzīvokļiem ir liela platība, kas nekādi neatbilst taupīga mājokļa statusam. Mums jādomā arī par to, lai nākamie iemītnieki varētu uzturēt dzīvokļus, kurus tiem piešķīrusi pilsēta.”
„Varbūt Rīgai tagad vispār nav vajadzīgas privātas dzīvojamās jaunceltnes? Kā pilsēta patreizējos apstākļos varētu stimulēt projektu attīstītājus?”
„Protams, tās ir vajadzīgas, tāpat kā jebkurai citai pilsētai. Stimulēt šādu celtniecību mēs varētu, atvieglojot birokrātiskos šķēršļus, projektējot un attīstot infrastruktūru, būvējot ceļus. Tajā pašā laikā, no būvētāju puses, mēs gaidām kvalitatīvus, pārdomātus projektus, kuros cilvēki patiešām vēlēsies dzīvot. Un ir svarīgi, lai cenas tajos būtu reālas, lai šīs jaunceltnes nestāvētu tukšas un greznotu, nevis bojātu pilsētas rajonu izskatu.”
m2: ‘Viens no pirmajiem Jūsu koalīcijas spertajiem soļiem ir namu pārvalžu skaita samazināšana. Bet kādu Jūs redzat namu apsaimniekošanas biznesa perspektīvu, ņemot vērā to, ka 80% galvaspilsētas namu šo pakalpojumu sniedz tieši municipālās struktūras? Pašlaik ir atviegloti noteikumi par labu privātajām apsaimniekotāju kompānijām, un mājas izvēlas saņemt pakalpojumus no tām. Lai mājas to dara?! Vai pilsēta cīnīsies par šo naudas ienākumu avotu? Municipālo namu pārvalžu noteiktais tarifs par sērijveida namu apsaimniekošanu ir 45 santīmi par kv.m. Privātie apsaimniekotāji šo pakalpojumu piedāvā par 20-35 santīmiem.”
„Māju apsaimniekošana ir viens no pakalpojumiem, kurus sniedz pašvaldība. Pašlaik, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrības ir nodibinātas vēl tikai nelielā skaitā māju, pilsēta nevar atteikties no šīs funkcijas izpildes. Kā Jūs pareizi teicāt, namu pārvaldēm patreiz piešķirta dominējošā loma šajā tirgū, taču to sniegto pakalpojumu kvalitāte ne vienmēr atbilst izvirzāmajām prasībām, tāpēc un arī sakarā ar pastāvīgi saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām ir nepieciešams reorganizēt namu pārvalžu darbību un padarīt to darbu efektīvāku un kvalitatīvāku. Taču ķerties pie šā uzdevuma izpildes mēs varēsim tikai pēc apkures sezonas beigām, tas ir, ne agrāk kā 2010.gada maijā.”
Pilsētai ir vajadzīga infrastruktūra
m2: „Kādi ir Jūsu uzskati par to, vai pastāv perspektīva, ka tuvākajos 5-10 gados varētu sakārtot visas iekšpagalmu teritorijas, ņemot vērā to, ka daudzas no tām pieder pilsētai? Varbūt vajadzētu kaut kādā veidā stimulēt namīpašniekus (piemēram, piešķirot līdzfinansējumu caurumu lāpīšanai vai turpretī iebiedējot ar soda sankcijām)?”
„Kvartāla iekšējā apbūve ir problemātisks jautājums. Galvenokārt tāpēc, ka visbiežāk tur saskaras divu pušu – apkārtējo māju iedzīvotāju un zemes īpašnieku - intereses. Zemes īpašnieki būtu priecīgi, ja tie pagalmā, piemēram, varētu ierīkot autostāvvietu, toties vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti, jo baidās, ka tā sabojās viņu dzīves kvalitāti. Manuprāt, gan vieniem, gan arī otriem no tiem te ir nepieciešama iecietība un vēlme atrast labāko risinājumu. Ja šis pats zemes īpašnieks kā kompensāciju par sagādātajām neērtībām izremontētu trotuārus pagalma iekšienē un iesētu zālienu, tad abu pušu pārrunas dotu labāku rezultātu.”
m2: “Kā izskatās objektu vai projektu uzskaitījums, kuru būvniecība, Jūsuprāt, pašlaik ir Rīgai visvairāk nepieciešama?”
„Tā, viennozīmīgi, ir infrastruktūra. Pārdomāta pilsētas ceļu un ielu sistēma ir pilsētas veiksmīgas attīstības ķīla.”
“Mūsu pēdējais jautājums: kāda ir Jūsu attieksme pret nekustamā īpašuma nodokli, ņemot vērā to, ka cilvēki patreiz nav spējīgi nokārtot visus citus maksājumus, un te vēl tiem nāk klāt viens papildu nodoklis? Valdība, cenšoties nomierināt iedzīvotāju satrauktos prātus, ir apgalvojusi, ka municipalitātes varēšot piešķirt atlaidi 90%.”
„Mana nostāja ir un paliek nemainīga. Pirmkārt, nekustamā īpašuma nodokli vajadzēja ieviest nekustamā īpašuma buma laikā, bet nevis tagad, kad šo nozari skārusi smagākā krīze; otrkārt, ar nodokli būtu apliekams elitārais mājoklis, nevis guļamo mikrorajonu tipveida mājās esošais mājoklis.”
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1153
