Mežacīruļi konkurēs ar salātiem
Sandra Dieziņa, 2013. gada 3. jūlijs
Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.
Tādejādi viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem dažādojis uzņēmējdarbību un startē jaunā nišā – salātu un garšvielu audzēšanas jomā. Tieši daudznozaru statuss saimniecībai ļauj dažādot savu darbību un rada papildu iespējas gūt ieņēmumus. Mežacīruļi nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.
Siltumnīcu komplekss aizņem 0,5 ha platības un tajā ieguldīti 495 tūkstoši latu, no kā publiskais finansējums ir 40 % jeb 198 tūkstoši Ls. Siltumnīcas ir loģisks solis pirms vairākiem gadiem realizētajam biogāzes projektam, kur kopumā investēti teju divi miljoni Ls, no kā publiskais finansējums bija 670 tūkstoši Ls. Siltumnīcās tiek izmantots siltums, ko saimniecība iegūst biogāzes ražotnē, tādējādi nodrošinot efektīvu saražotā izmatošanu.
Siltumnīcās tiek audzēti vairāku šķirņu salāti un garšvielas, kas jau nonākuši veikalu tīklos Maxima, Rimi un šobrīd notiek sarunas ar citiem tirgotājiem par to realizāciju. Saimniece Vija Cīrule stāsta, ka mērķis ir piegādāt veikaliem vietējo preci visu cauru gadu. Šobrīd salātu nišā galvenokārt vērojama importa prece, bet Mežacīruļi piedāvā alternatīvu – pašu mājās audzētus dārzeņus. Perspektīvā plānots audzēt arī gurķus. Tiesa, pie izaudzēto dārzeņu loģistikas un pārdošanas vēl esot nopietni jāstrādā, jo šī saimniecībā ir jauna pieredze. V. Cīrule lepojas, ka saimniecība ir viena no retajām, kur dārzeņi aug augsnē, nevis, piemēram, stikla vatē, kā citviet.
Konkurence šajā nišā gan ir sīva, to nenoliedz arī citi nozares dalībnieki. Tiesa, lapu salātu nišā vērojams lielākoties imports. Asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš vērtē, ka salātu niša ir salīdzinoši brīva, taču veikaliem nepieciešami lieli apjomi un vienmērīgas piegādes. Turklāt jābūt skaidrībai, ko tirgus pieprasa un cik lielos apjomos, lai varētu rēķināties ar noietu.
Pēdējo trīs gadu laikā investīcijas Mežacīruļu fermas rekonstrukcijā un siltumnīcu izveidē sasniegušas gandrīz viens miljons Ls, kur publiskais finansējums ir 397 tūkstoši Ls. Tādējādi kopā saimniecība aizvadīto piecu gadu laikā lauksaimniecības attīstībā investējusi 3,1 miljonu Ls. Savukārt nodokļos valstij ik gadu Mežacīruļi un tā meitasuzņēmums MC bio nomaksā virs 120 tūkstošiem latu. V. Cīrule uzsver, ka sabiedrībai un pašvaldībai jāzina, ko ražojošie lauksaimnieki dod valstij, pašvaldībai un tautsaimniecībai kopumā un tas būtu jāņem vērā, izvērtējot ES un valsts atbalsta piešķiršanu projektu realizācijai. Darbavietu skaits saimniecībā jau sasniedzis 30, turklāt septiņām ģimenēm saimnieki nodrošina ar dzīvojamo platību. Vasaras sezonas laikā darbavietu skaits pieaug vēl par 10.
Jāatgādina, ka laikā no 2002. līdz 2007. gadam saimnieki piena lopkopībā ieguldīja ap 400 tūkstošus Ls, no kā publiskais finansējums bija 177 tūkstoši latu. Par šo naudu tika rekonstruēta padomju laika kūts un iepirkts jauns ganāmpulks, kas šobrīd dod atdevi. Pie biogāzes projekta ģimenes saimniecība sāka strādāt pēc tam, kad saņēma atteikumu finansējuma piešķiršanai jaunas kūts celtniecībai. Biogāzes ražotne tapa uz vecās fermas bāzes kā izejvielu krātuve, kur ražošanas procesā tiek izmantoti fermā saražotie kūtsmēsli un savu darbību jaunuzceltā stacija sāka 2010. gadā.
«Saimniecībā gūtā peļņa ļauj investēt fermās, lai tās kļūtu konkurētspējīgākas. Vecās fermas pārtaisītas un pēc pārbūves ielikām iekšā jaunas tehnoloģijas, iegūstot četras jaunas mītnes, iepriekš darbojāmies pusotrā mītnē,» stāsta saimnieks Juris Cīrulis. Šobrīd Mežacīruļi apsaimnieko 700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībā ir 268 slaucamās govis, kopumā 528 lopu ganāmpulks.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/partika/mezaciruli-konkures-ar-salatiem-396756
